southpaw pirmais un lielākais pluss ir tas, ka kārtējo reizi iekačājies džilenhols ringā tomēr izskatās vairāk pēc boksera, nevis kultūrista, tās ir divas milzīgas atšķiribas. pats saistītais ar boksu ringā vietām ir ļoti labs un ass, pat neskatoties uz kaut kādā kopīpeistā dauzīto džeika aci (eu, nu boksā parasti pārsit uzaci, un tad jums amīrs hans aizlies visu ringu ar asinīm - ja reiz tāda uzmanība pievērsta roku saitēšanai, varbūt vajadzētu citur drusku adekvātāk arī). kas saistīts ar boksu ārpus boksa, cilvēki tomēr ir skatījušies seriālu "empire", a forests viteikers sakās netrenējam profesionāļus (mēs indīgi piezīmēsim, ka morgans frīmens centās!).
kas ir tieši nesaistīts ar boksu, a tie ir kādi 70 procenti kino, īpašu optimismu neievieš, teiksim, no visas šīs juvenālās justīcijas kādas minūtes piecas vajadzētu atdot galvenajam ienaidniekam, kas vispār lietā figurē vairāk kā tāds fantoms. vēl, dārgie forum cinemas nosaukumu tulkotāji, par jums zirgojas visi boksa cienītāji - NĒ, "SOUTHPAW" NAV "KREILIS", TĀ IR "STĀJAS MAIŅA", pateicoties kurai var negaidīti sist fantoma sitienus aklajā zonā (sk. pakjao vs koto, izcils pēdējo gadu paraugs). kopsummā, nu tā galīgi nav mana mīļākā divcīņu filma "warrior". apm.ņurd -
------------------------------
un tagad sirdna ar pārējiem maskulīnajiem biedriem, kas pusdienās ēd cietus priekšmetus, tos aizkožot ar tukšo adžikas stikla burku, aizveriet acis, ausis un jaucējkrānus vannas istabā. my last five girlfriends ir tieši tas, par ko jūs padomājāt. 42 randiņi, 73 pirmie skūpsti, 106 džemperi ar briežiem, jā, viss tur ir, pie tam filma sākas ar pašnāvības mēģinājumu. un tas nav franču, tas ir britu romkoms. patīk krietni vairāk par love actually, būs ko ziemassvētkos pārskatīties.
-----------------------------
vēl vajadzēja kādu filmu kā muzona biogrāfiju. aktuālākais šobrīd laikam ir stāsts par beach boys ar presbiterānisko polu dano, bet es nolēmu noskatīties mias hanenas-lēvas kino eden par franču tehno pirmssākumiem un trāpīju samērā desmitniekā. ēdene - tas ir principā saundtreks ar dzīvām ilustrācijām pa visu pagastu. pēdējās teicami atstaro franču kino kā kārtējās no mākslas un filosofijas jobņījušos jauniešu sarunas zem vielām vai pēc tām, vai pirms tām, nav svarīgi, kā arī nedaudz žanram ekstraordināriem izlēcieniem (kāpēc šajā filmā atrodas arsinē handžjana un grēta gerviga - es domāju, viņas pašas to nesaprot). toties saundtreka konstrukcija ir vienkārši teicama, filma sākas ar signatūro jaydee "plastic dreams" (mēs gribam, lai mašīnas spēlētu mūziku ar dvēseli, citāts no filmas) un turpinās ar hausmūzikas krusttēva frenkija naklsa "the whistle dream". sakarā ar to, ka naklss mūsu pasauli pameta pagājušajā gadā, viss šis pasākums laikam ir vairāk tribjūts viņam, kaut arī "saunds no ņujorkas, tabletes no mančestras, entuziasti vietējie". visu to ir ļoti grūti skatīties rezignēti sēžot uz krēsla, gribas piecelties kājās, piepūst hēlija balonu un fanot līdz rītausmai.
martcore
.:..:.:.:: .:.::
.:..:.:.:: .:.::