Ирония в том, что видеоигры уже десятка полтора лет гонятся за кинематографом — причем не в смысле кассовых сборов (как известно, видеоигровая индустрия в денежном выражении больше, чем легальная музыкальная и киноиндустрия, вместе взятые), а в плане структуры, драматургии, визуальной стороны происходящего и, что ли, признания собственной легитимности. Ну вот, наконец, догнали — и, как это часто бывает при достижении важной цели, не понимают, что делать дальше.
xx

nē, nē, un vēlreiz faking nē
es vot saku
ka grāmatu dramaturģija, kur viss notiek tikai lasītāja galvā, nav salīdzināma ar filmu dramaturģiju, kur varoņi un notikumi tiek attēloti ekrānā, un nav salīdzināma ar spēļu dramaturģiju, kurā tu vari darbību kaut kā ietekmēt,  kas var no malas izskatīties pēc literatūras+kino, bet patiesībā ir absolūti un totāli kaut kas cits

a ja es tagad iegādāšos meitenei ņujorkas šokolādes kūku, vai viņa priecāsies
drošvien, jo skuķi līksmo par visu, kam kaut kāds sakars ar cukuru un kakao
[mani gan vienmēr tas ir kaut kā izbrīnījis
lūk, teiksim, ārstu liktenis, kuriem pēc vizītes izdzīvojušie pacienti vienmēr pateicas ar šokolādīti un kaut kādām jobanām narcisēm
ja es būtu kruts anesteziologs, es pie sava kabineta durvīm piekārtu "tikai 2 kg uz oglēm cepta šašlika!"]
galvenais jau uzmanība

tīri antropoloģisku interesi izraisa anons, kas pie maniem pēdējiem ierakstiem atstāj lakonisko "pohuj"
sāku domāt un rēķināt, cik daudz laika viņam vajadzētu, lai savu šitu atstātu pie katra mana ieraksta
a man tādu ir 18k ar kaut ko

pie ārkārtīgi intensīvas nodarbinātības anons ar kopīpeistu var izspiest vienu "pohuj" aptuevni 5 sekundēs
tātad 12 komenti minūtē un 720 komenti stundā, 7200 komenti desmit stundās
divās dienās var tipa tikt galā
tas, atkārtoju, ir pie ļoti intensīvas nodarbinātības, kad jāčurā ir pamperī un mamma ar dakšiņu baro iekšā pusdienas
uz priekšu, čuvag!

bāc, jūs smiesieties, bet tagad arī man apkārtnē ir enerģisks klaiņojošs suns, kuram es esmu ar kaut ko iepaticies
satiekoties mēs mēdzam apstāties, kādu brīdi paskatīties viens otram sērīgajās acīs un tad iet tālāk
suns svārstās - iet man līdzi vai tomēr tā nav labākā ideja
man sirds nav no čuguna, visi šie mazie kaķēni mani pārliecinoši uzvar
apsveru domu nopirkt suņukam kaut ko uzkost uz zoba, taču baidos, ka tas var tikt uztverts kā signāls attiecību pārejai jaunā posmā, uz ko es neesmu gatavs, galvenokārt tāpēc, ka kaķis irma, neskatoties uz savu jau vairāk kā solīdo vecumu, ikvienam citam dzīvniekam mājā reāli katru dienu padarīs par hellovīnu

par visām tēmām uzreiz
nu, bet tas ir jūtams oldskūls tomēr
jaunākās paaudzes geimeri mēģinātu nošaut sevi ar tanku

bļ, katru reizi, kad es lielveikalā dzirdu via tumsa dziesmu lietus dārzs, es domāju, cik gan nereāli hujova ir viss tas, ko šī grupa darīja, nu absolūti visos departamentos, tur reāli gribas, lai bundzinieks sāktu sist garām vai bekvokālā krokodili pīkstēt, nu dodiet man vismaz kaut ko, bet tur nav absolūti nekā, vot tāds vējā pa asfaltu lidojošs tukšs maksimas maisiņš par pieciem centiem

viņi pat nespēja uzvarēt muzikālo lūzeru konkursā, jo grupa, kas dzied dziesmu še tev mana roka, še tev mana sirds, ir vēl debīlāka, lai arī šķita, ka tas nav iespējams, bet ir
nu a sūdīgi teksti, visi šie es esmu mazliet donkihots, nu pizģec jā un bredovijs vārdu savārstījums, bet tam mūzikā ne pārāk pievērs uzmanību,t.i., pievērs tikai tad, ja tie ir labi teksti, kā, piemēram, gobziņam par kaķi

arīdzan aplūkoju peskova medusmēneša jahtu maltese falcon



nē, es nafig nesaprotu, kā tas viss neapgāžas otrādāk

starp citu, vai tas vienam man vai kā, bet es konstatēju, ka šogad līdz pat tagadējam brīdim mājā nav bijuši nakstaureņi, parasti viņi visu vasaru te ir čupām, un es ar asaras pili acī kādu naglāko zamočīju, kaut ko no tā visa nomedī un apēd irma, kaut ko mēģinu iztriekt ārā ārpasaulē, jo man nepatīk piebeigt tik jaukus, lai arī bezgalīgi tupus radījumus

nezinu, tas bija dēļ karstuma vai, bet tagad viņi ir visu vasaru nocietušies un devušies vienotā frontē pretī gaismas avotiem, kaut kādi milzīgi un resni nobarojušies, palidot var bišķiņ, lai nebūtu jāiet uz sienas atpūsties, es nezinu