izrādās, ka frīsbijs aka tukša šašlika plastmasas šķīvja ar kečupa paliekām mētāšana pa gaisu pludmalē tagad kļuvis par olimpisko sporta veidu
tad jau arī līdz litrabolam (tajā pašā sporta kompleksā) nav tālu
domāju, kā varētu izskatīties frīsbija olimpiskās sacensības, nu tur zēns ar meiteni romantiski mētā bļodu pie jūras, kam pirmajam nokritīs
zaudētāji satveras rokās un līksmi aizskrien peldēties, a līderi kā mudaki turpina pārkarsēt saulē savas kafijas dzirnaviņas

a nē, izrādās frīsbijs tiešām tāda komandu spēle ir, izskatās pēc amērikāņu fudbola drusku

lūk, rasb tēma - desmit labākās pasaules ģitāristes pēc "žurnāla", atvainojos, mojo, khm, versijas (kad kāds ierosināja izvirzīt topā ingvi malstīnu neviens nezkāpeč nesmējās, ko nevarētu teikt par mani)
orianti - fagiem.
kerija honorablajos menšenos, kerča mojo lasītājiem ir par grūtu, kāds pieminēja poison ivy - bet tad jau daudz ko var, donita ar sjūziju, ne kvatro
pīdžeja laikam skaitās pārāk hipsters, lai kakātu vienā tualetē ar kādu no dire straits vai no kā tur viņi jūk prātā,  kaut arī viņa ir laba ģitāriste, sk, me-jane, piemēram

cita starpā pēdējos pāris mēnešos esmu noskatījies trubā trīs via metalika konservus (tas tāpēc, ka mūsdienu artisti tādi pavārgi reizēm un gribas kaut ko možāku) - vienu simfonisko (sūds), vienu kaut kādu rokšovu šāgada un sietlu'89
patika tikai sietla - konstatēju, ja no bandas pleilistes livē izmet ārā visu popšņagu, tipa, enter sandmanus, sedbattrū, nasing else maters un pat unforgivenu, kolektīvs sāk spēlēt muzonu ar žanram pienācīgu ātrumu, enerģiju un draivu, un to ir interesanti klausīties. nu laikam ap to gadu viss labais, kas saistīts ar metāliku, arī beidzās