sapnī biju māstermainds un cīnījos pret mafiju varenā trillerī (šķiet, viņu konkurentu labā)
man vajadzēja mafijai, kas plašķos un platmalēs man sekoja starp garāžām pakaļ kaut kur imantas mikrorajonā, nodot somu ar divdesmit tūkstošiem dolāru, kas pazuda pakaļdzīšanās ar kuteriem laikā
taču es izdomāju triku

zinot, ka mājokli agri vai vēlu pārmeklēs
izzāģēju griestos kaut ko līdzīgu pamatīgam konteineram, kur ieliku jau minēto somu, pilnu ar tukšām baterijām un pēc tam, nedaudfz padomājot, pievienoju vēl spaini ar cementu, un lūku aizvēru
pēc kāda laika, kad slēpos tuvējā mežā, un pa atvērto logu varēja redzēt līkņājošus stāvus, bija dzirdami būkšķi un skaļš bļaģ (tur nāca lejā cementa spainis)
"biedri, mūs visus ir uzpisuši", vēlāk plātīju rokas organizētā krusttēva priekšā

vārds tev, psihoterapeit!

runājot par kautska pieminēto enerģētikas krīzi cibā
varētu nedaudz klasificēt kaut vai to, kas uztur aukstu enerģētiku tajā pašā lj

a) kas attiecas uz tēmu "uzlabosim sev drusku ainisriti", tad ar fleimvāriem pie mums ir tā, ka viņi te ir gājuši par vienu tēmu hamelonu rotaļu cienīgās distancēs, ir bijuši gan autorvakari, gan benefices, gan nahuj sūtīšanas uz bis. runāt cibā par femisismu ir apmēram kā skatīties k/f limuzīns jāņu nakts krāsā - reizi pāris gados jau var un pie tam pālī, bet pēc tam auditorija labāk pārslēdz programmu uz reklāmu ar zeķbiksēm.

b) fotoblogi. ēdienus, zāli un savu anfasu mums cilvēki paŗāk nebildē, tomēr pārvarā viss pamats nenāk no hipsteru paaudzes
c) politisko diskusiju klups. vienīgā kaut cik tuvu esošā latvijas politdzīvei darbinieka intenormal ieraksti cibā pārsvarā sastāv no vārdiem bļaģ un alus divdesmit ceturtajā fonta izmērā, līdz ar ko pārāk lielu rezonansi no potenciālajiem respondentiem negūst
d) kulinārie blogi. ir cilvēki, kas cenšas faršēt vali ar govīm, taču "nerunāsim par ēdienu, man vēl līdz pieciem jāsēž darbā! fotkas zem kata!"
e) intīmsfēras tematiskie blogi aka dace rukšāne krīzes periodā. pie mums nekad nav kotējušies
f) profesionālie blogi, kur autors stāstītu par interesanto savā darbā vai vismaz hobijā. te, lūk, arī ir paša jz kautska panākumu atslēga, cik noprotu, tas vispār laikam ir daudzmaz pirmais šāda veids cibā.

cibas jaunās paaudzes pārstāvji un citi galvaspilsētas viesi, šķiet, pagaidām jūtas kā sestdienas dabas piknikā amazones krastā, kur blakus miermīlīgi atpūšas aligatoru saime. jā, šašlikus labāk necept.

kaut kā tā