fenomenāli brīnišķīgs raksts par hokeju un sportu vispār

pētu ķīmisko sastāvu patiesības seruma injekcijām, kas tipa strādājot krutāk par melu detektoru un paralizējot gribu
ja starp mums ir ķīmiķi un auksti kvalificēti mediķi, varbūt es kaut ko nesaprotu

bet paņemsim to, kā strādā tas pats skopolamīns, ar kuru ārstē no parkinsona, viņš veselam cilvēkam taču nekādu gribu neparalizē, strauja dopamīna līmeņa paaugstināšanās rezultātā viņš paralizē cilvēku fiziski. tāpat kā atropīns - runa nav tikai par pēkšņu eiforiju, tur runa jau ir par sirds apstāšanos
varbūt drīzāk patiesības seruma mērķis ir salauzt cilvēku vispirms fiziski, lai viņš notic, ka tas ir noticis psiholoģiski

paņemsim piemēru, ja tu gribētu kādam injicēt vienkārši klasiskās narkotikas, lai viņš sāktu runāt patiesību un viņam atslēktos smadzenes, tas, teiksim, kādai tur dozai barbiturātu vai heroīna būtu jābūt? tuvu nāvējošai. ko nozīmē tuvu nāvējošai? tam, ka pilsonis vispirms fiziski totāli atrubīsies. nav garantēts, ka viņš vispār tādā stāvoklī spēj parunāt. es te tagad cenšos skaidrot loģikas ķēdīti

bija tāda anekdote par štirlicu, kas vienmēr aizvēra vienu aci, kad dzēra tēju - jo krūzē bija karotīte, lūk, millers viņu tā arī atmaskoja
dzert no krūzes vai tases ar tajā ieliktu karotīti ir pilnīgs movetons, stila un gaumes trūkums
taču es tā vienmēr daru, pie tam neaizverot nevienu aci, es zinu, kur karotīte atrodas )

bornmuta - tā ir visdraņķīgākā komanda, ar kuru es esmu spēlējis futbola menedžerī
pieci dziļie pleimeikeri, ārters, goslings, surmans, etc, peacemaker zin, par ko es runāju, no vesthemas degradētais žuniors stanislass un divi uzbrucēji, kuriem jebkuram cilvēkam esot pie veselā saprāta, nav iespējams uzticēties
kā es visu šo varzu izvedu premjerlīgā, pats nesaprotu, man divas sezonas čempionšipā sastāvēja no frāzēm ejiet jūs visi jau nahuj un kad tas bļaģ vienreiz izbeigsies
komandas sapulces vairāk izskatījās pēc autobusa izvešanas uz mežu un sastāva pižģīšanu ar kājām, taču savu es panācu - endijs beidzot sāka kaut ko darīt aizsardzībā, bet vingeri ar uzbrucēju presingot (manā izpratnē tas vairāk bija hokeja forčeks, bet nu tas tā)

pirmajā sezonā mēs no premjerlīgas apbrīnojamā kārtā neizlidojām (goslinga gols 36-jā kārtā fulhemai pēc stūra sitiena, ohhhh, ecstasy), sabojājām nervus visiem, sev, treneriem, spēlētājiem, mančestras komandām, kas izdomāja spēlēt ar mums ar otro sastāvu, tika sūtīti naher tiesneši un visa federācija ar viņu kalendāru, taču fakts paliek fakts. toties izdomāja doties projām aizsardzības balsts stīvs kuks - vestbromvičā viņš sasniegšot savus sapņus, acīmredzot, spēlēt anglijas izlasē kā centrforvardam galaktikas čempionāta finālā. "es šo jebanātismu vienkārši nesaprotu", šādu dialoga opciju es neatradu interfeisā. visu laiku nākas līmēt kaut kādus caurumus, visu laiku. kur paliek vieta attīstībai? (labi, viņi pēc diviem gadiem uzcels jaunu stadionu hujadionu)

jaunā sezona sākās vienkārši burvīgi. dienvidafrikānis tokelo rantijs iepisa nereāli krutu golu arsenālam un mazliet reālāku, bet tikpat krutu laikam redingai, šādi uzaudzējot savu sociālo kapitālu līdz 9.5 miljoniem sterliņu mārciņu (ja man kāds to par šo taktiskās un emocionālās bezjēdzības purvā grimstošo pilsoni to pateiktu pirms pusotra gada, es ļoti skaļi zviegtu), ibo viņš vēl tur izlasē štancē hettrikus pret antiļu salām. un direktoru padome teica - ahujenna spēlējam (to viņi pēc 1-5 liverpūlē nezkāpēc izdomāja), še tev 12 miljoni. bezmaz no laimes apraudājos. man ir vajadzīgs normāls forvards. a normālu forvardu...kā lai to pasaka, ja es būtu čempionšipā vai pie madrides reāla stūres, es daudz nedomājot nopirktu kaut kādu jauno uzlēcošo zvaigzni no zanzibāras izlases, neskatoties uz to, ka futbolists var pēkšņi sezonas vidū un par to nevienu nebrīdinot doties projām divus mēnešus cīnīties par nacionālo zilā degunradža kausu.

bet ne tā rīkojas jaunas komandas, kas ir tikko kā ienākušas premjerlīgā! jaunas komandas, kas ir tikko kā ienākušas premjerlīgā pērk spēlētājus no ajaksa, fejenorda, sportinga un tos, kas netiek laukumā monako! tāpēc ajaksa divus gadus skautotais rišairo živkovičs ir mūsu izvēle par drausmīgi grūtā cīņā izsisto ciparu 11M (taču ļoti labu five-year kontraktu ar klubu pēc tam). tas ir ilgtermiņa ieguldījums. bezmaz par tādu pašu summu var aizpizģīt projām rantiju, nu mazāk, teiksim, 7-8M, bet no tā es gada beigās atkal varu paņemt sev čoinu labo aizsargu drošvien kaut kur no francijas, un nākamajā sezonā aiziet jau ar tiešām stabilu komandu. un no jaunā transfēru budžeta orientēties uz argentīnieti druissi, čuvaku, kas mūs var reāli pacelt jaunā līmenī, ja vien viņu nepārķers grandi - a pagaidām nepārķer. crossing fingers.

nu a čo
neredzu nekādas pretenzijas uz daļu no potenciālā vīra potenciālajiem ienākumiem (te, šķiet, vairāk ir domāts sociālais statuss), kā arī kategorisku atteikumu iet pašai strādāt algotā darbā

ar šo dziesmu piedzimām, ar viņu kakāt ejam

Он сел. Но как сел! Стул повернул спинкой вперед, обнял его ногами, просунул между ножками ботинки и как-то невероятно вывернул пятки: явный расчет показать носки. Губы, брови и тонкие усики у него были накрашены, а прическе «перманент» и маникюру могла позавидовать первая модница Парижа.

šis ir absolūti lielisks (krokodils'1947)
( ... )

klausos prāta vētras jauno albumu
un man pagaidām ļoti patīk
tik ģeniāli nagla no u2 vēl līdz šim nav pizģījis nekāds negativelands
tā laikam arī ir vienīgā grupa, ko renārs klausās, un drusku radio maršrutniekos
man ir grūti pret to visu kaut ko iebilst

upd: coldplay pats par sevi, bet tas ir solis uz priekšu
upd2: albuma beigas ar klavierēm zajebala

kas mani besī kauperā
taču cilvēks ar brīnišķīgu balsi
bet vienmēr dzied kā korī, nevis stāsta stāstu
besī šis bezpersoniskums

sinatra stāstīja stāstus savās dziesmās