jā, jāsaka, ka pases fotogrāfijas limenis šobrīd atrodas tādā pakaļā,ka zemāk nav kur, jebkurš tualetes selfijs pēc pusotra litra absinta izskatās labāk
kad es gāju fočēties (es nezināju, ka viņi uz vietas fočē), aizpeldēju līdz vietējam fudži salonam, kur, lūdzu, man vajadzētu fotogrammu personu apliecinošam dokumentam
tur meitene uzreiz tāda strjomnaja paliek
- ziniet, būtu labāk, ja jūs aizbrauktu uz blaumaņa ielas fotosalonu un tur kaut kā
man ir skaidrs, ka ne uz kādu blaumaņa ielas kāzu fotosalonu pie sjūzenas sontāgas es braukt pat netaisos, saku, nu jūs taču piedāvājat šādu pakalpojumu, rezultātu pilsoņu un nepilsoņu imigrācijas dienestā taču pieņems?!
- pieņems, saka ģevka
- nu tad i labi, es saku
manos, kā jau samērā dinobrontozaura un sena orinoko aligatora, laikos pases foto uzņēma ar kameru uz statīva un visādām kļovām norādēm, tur galvu augstāk, nedaudz cenšaties pasmaidīt, kādēļ jūs mani tik loti ienīstat, utt
te meiča izņēma iz kabatas kaut kādu sīku olimpiju un zahujačīja kaut ko, lai ātrāk aizsteigtos uz postprodakšena citadeli savā noutbukā
imigrācijas un repatriācijas dienests
- lūdzu, novelciet jaku, jūs būs jānobildē
- man jau ir fotogrāfijas, te, lūdzu
- o, brīnišķīgi
[dienesta darbiniece skanē, uz šovu ar neslēptu interesi pat ir atnākušas paskatīties arī viņas blakussēdošās kolēģes. tālāk ir apmēram stenogramma no viņu īsās diskusijas)
- pirmoreiz labas fotogrāfijas. abas ausis pat redzamas
- nē, viena nav
- viena tā uz pusi
- tā...
- [bļ....]
- [wtf]
- nu kas tas ir
atbildīgā darbiniece nedaudz slēpjot skatienu demonstrē skana rezultātu - nu, kaut kā tā - kurā jaunais eiropas savienības pilsonis sevi neatpazīst, un vispār atsakās ticēt tam, ko redz
- tagad pirkstu nospiedumi...
un tas viss notiek laikmetā, kad govnofotgrāfu pūlis ar fantastiskās realitātes vai reālās fantastikas iemaņām tevi sabradās ejot garām laimas pulkstenim