Mana ieinteresētība mainkrafteros nav saistīta ar survival žanru kā tādu - neteiktu, ka esmu liels fanāts bezgalīgajām sudmaliņām ar nedzīvo pilsoņu ordām (vienīgais, labprāt pats paspēlētu par zombiju, ar draugiem ietu palīgoties pa ielām vai izliktos par beigtu uz noliktavas grīdas, lai pēkšņi iekostu kājā kādai fifīgai brunetei). Nē, tā ir saistīta manu dziļo nemīlestību pret SimCity seriālu, kas ir sitībīldinga negals, posts un dedends, ja agrāk bija vienkārši viss slikti, tad tagad tā jau ir diskotēka psihiatriskajā slimnīcā tiem, kam pāri divarpus. Laba sitībīldinga nav vispār, tāda, kas detalizēti ļautu no skreča saprast, kā funkcionē dažādas dzīvi nodrošinošas sistēmas (vienīgais labais, par ko varu pateikt vārdus - kā tropico strādā enerģētika, protams, drausmīgi brutāli un primitīvi, bet vismaz kaut kāda ideja ir aiz muguras). Šajā sakarā pa atomiem izjaucamās un saliekamās mainkrafteru konstruktorpasaules varētu būt vispateicīgākais placdarms manai vēl neatmestajai cerībai, galvenais, virzīties uz konstruēšanas pusi, nevis miroņiem pamestajā benzīntankā.
Idejas ir izmētātas pa visurieni, bet pamatuzstādījumu ziņā vistuvāk tēmai atrodas vācu izstrādātāju veidotais Rising World, kas ir un vēl ilgi būs early acess alpha utt, taču sākotnējie developu principi ir daudzsološi, runa iet par evolūciju no ogām/medībām līdz pat dzelzceļiem, un tas ir tikai sākums - tālāk vairs vienīgi bezgalība. Nu čo,pastāstīšu par iespaidiem. Kas ir vairāk nekā savādi.
Pirms Olimpa dievi mūs no helikoptera iemetīs cilvēces neapdzīvotos džungļos nežēlīgajā survival modē (šķiet, jau ar kaut kādām drēbēm, tas nav Rust, kur visu pasākumu nākas pavadīt ar pliku pakaļu vārda tieš.noz.), paralēli apbruņojot ar cirvi un cērti (tāds c&c generals, jā), vēlos ieminēties par parastajām starta stratēģijām šādos gadījumos. A stratēģijas parasti ir tādas, ka mēs meklējam kaut ko līdzīgu konservbundžai vai vismaz lapu tūtiņai, kur varētu ieliet ūdeni, pēc tam kaut kur meklējam uguni, lai šo pašu ūdeni uzvārītu (jo, biedri, zemes ēšana un dzeršana no peļķēm noved pie dizentērijas, tas tā ir!), lai beigās četrrāpus rītu nepazīstamas ogas tieši no pudura, moš, paveiksies. Skaidrs, ka ne par kādām medībām nevar būt ne runas, kamēr mēs nevaram uztaisīt vismaz cilpu kādam trusim-invalīdam. Pirmais, kas mani sveicināja Risen World bija..
( ... )