katru reizi brīdinošais uz kases mazajā veikaliņā "kartes nestrādā" atmodina manī kristofora kolumba garu

vēl vakardien noskatījos bezmaz padomju romkomu "vīrietis ar garantiju", kas ir stāsts par nereāli tupa režisora karu ar vispār jau brīnišķīgiem žanra aktieriem, oļeško un grišajevu
atstātu visu viņu abu rokās, būtu miljons reizes interesantāk, bet nē taču

un vispār no manis nekad nesanāks labs pavārs, tāpēc ka visus šos jūsu "sāls pēc garšas", "pieberiet nedaudz koriandru", "tagad ieduriet dakšu kartupeļos" es nahuj nesaprotu, man ar asv armijas pulkveža tēraudzilo skatienu gribas pajautāt - cik precīzi? cik grami vai miligrami?
sāls šķipsnu es vēl saprotu, bet tālāk sākas pizģec

no otras puses
esmu jau no tās paaudzes, kas internetā pizģī referātus
vēlos no sirds par to atvainoties pasniedzējai, kas gribēja tikai labu

lasīju stāstu par antkartīdu, izbrīnījos, ka viņiem vienmēr nav viss apsnidzis un ledū



apledo laikam tikai tuvāk pie pola