reizi gadā braucot ar lekcijām pa eiropu...
vārdsakot, vakardien kafē pacēlās jautājums, vai un kādēļ ir nepieciešams atzīmēt astoto martu
un kāpēc vispār būtu jāsvin iebrucēju un okupantu svētki
uz ko es atbildēju ar pusstundu ilgu nacionālā uzmundrinājuma stāvlugu apmēram pusstundas garumā, fragmentus no kuras atreferēšu nedaudz šeit
...a kāda hrena pēc ir jāsvin kaut kāda kristus augšāmcelšanās? tie, ko, gadījumā arī nav iebrucēju un okupantu svētki?
lūk, viņš, latvietis. pusdienās noskaita pie galda tēvreizi un pēc tam dodas uz operu, kur tiek uzvests varoņeposs par to, kā šīs pašas tēvreizes galveno misionāru varonis lāčplēsis uz galvas nolidina upē
latvietis pamet operu ar apmierinājuma sajūtu sirdī. viņam seko bijušie hanzas sabiedrotie, kas nedaudz grīļojas no šāda pavērsiena. rīga-rostoka 1:0!
pārnācis mājā un atvēris durvis, virs kurām ir piesists laimes pakavs, latvietis dara ko - pareizi, pavada vakaru kopā ar borisu grebenščikovu, jo budistiskie sofismi viņa sirdij ir īpaši tuvi. un aizdzer to visu ar kefīru.
o, kefīrs! lūk, ar ko mēs uzreiz varam parādīt visai eiropai, kas esam mēs un kas ir viņi.
francūzis renē iedzēris nedaudz spēcinošās laktozes veras tevī ar sāpju pilnām acīm: "kāpēc tu ielēji šķidru dzīvsudrabu cilvēkā? kāpēc?"
un tu sāc stāstīt, ka elbrusa pakājē...
- tas ir tas kalns, kur gaisa tramvajs brauc pāri dzelteniem bērziem un upītei?
- nē, nē, tas ir drusku tālāk
...vīri ielej pienu ādas maisā un nomet to ceļa vidū, lai garāmgājēji spārda ar kājām, un reiz tur vēl brauca uz sava kamieļa pravietis muhameds
francūzis renē veras siena purgā. nekonstatējis tur kamieļus un muhamedu, viņš sāk saprast, ka kaut ko jau drusku nesaprot
lai arī mūsu galvenie brāļi un senči - tie ir indieši. mēs esam no viena valodas koka un nākam no viena avota.
starp citu, indieši taču reiz atgriezās mūsu zemē. pa pēdējiem miljons gadiem mēs bijām krietni pamainījušies. silto zemju ēdiens bija pārāk saldens latvijas vēsajam novembrim.
kas netraucēja pievērst savus ciltsbrāļus karmas attīrīšanai
esmu novērojis - latvietis ir ļoti praktisks šādos jautājumos. viņu maz interesē rituālu oridžini - galvenais, lai rituāli nebūtu pārāk zamuhļīti un reālais labums no tiem būtu skaidri uzskatāms. karmas attīrīšana taču faktiski ir kā putekļusūcējs bez elektrības, kuru nāktos tērēt skatoties čumaka uzlādēto ūdeni. arī mūsdienās reklamščikiem rehabs no saindētā prāta un sadirstās dvēseles. vādsakot...
tāpat latviešos ir arī ziemeļnieciskais lībiešu gēns. tas, protams, nav ziemeļblāzmu vājprāts ar dieviem bez acīm'un ledus piecdesmit nosaukumiem, taču ļauj vīriem mierīgi un saimnieciski pārlaist latvijas riebīgās ziemas un piešķir sievām nedaudz nordiski vēsā daiļuma.
tāpat latvijā ir arī pareizticīgie slāvi, kas ir strjomaini, jo jūt - ja kāds šeit izsauks senos dievus, tad tie nebūs viņi
un vēl labi, ja tas viss aprobežosies ar māru un pērkonu, jo vecindiešu aizardzība ir drusku neprognozējama
latvietis pret visām tradīcijām attiecas no praktiskās puses. ja nākas celt galdā nacionālos lepnumus, tad tur ir itāļu arhitekta pils, ebreju šahists un gruzīnu šašliks. par pēdējo runājot - bāleliņi ne ar aci nepamirkšķinot pirmoreiz pasaules vēsturē veksmīgi sakrustoja kaukāza un vācu virtuves, ignorējot faktu, ka cūkas pa kalniem nestaigā, pievienojot arī savu nohau - sīpolus un etiķi [...]
[...]tikpat lietiški uztver arī dažādus htoniskos novirzienus, sākot jau ar ilgas reiznieces apziņas manipulācijām. alisters kroulijs mums sanāk tāds kā zadornovs apmēram. merilins mensons - tas taču ir tāds kā geju betmens.
protams, rīga nav parīze ņujorka, te ir trīs krogi un pieci bāri. agrāk bija urlas, taču videonovērošana visus ir aizbiedējusi, uz ielām nav ko darīt
man tāpat kā kasparam dimiteram gribētos, lai arī pie mums te būtu masoni, ilumināti, kukluksklans un jaunā pasaules kārtībā. vot že, bļin - ilumināti maršrutniekā!
pēc kā visa varam teikt, ka latviešiem ir pilnīgi pohuj, kādus svētkus svinēt, ja vien tiem ir kāds praktisks pielietojums un reāli rezultāti
[...]nē, nu par vilkiem, par tiem man gan ir ko teikt. labi, baikeri. viņiem jau tā ir nelaime ar vēsturisko izcelšanos. taču vismaz ir poņa par dabiskām konstrukcijām. a rokeriem? bļaģ, tas vilks uz muguras viņu izpratnē ir kaut kāds tīģeris ar laikas galvu. es divreiz esmu redzējis dzīvu vilku, ko es varu teikt, dzīvnieks uz vāju trijnieku, tipa, tāds suns, tikai ļoti strjomains, un ar izteiksmi acīs "es šī vakara pavadīšanu biju iedomājies savādāk". un ja vēl lietu samircis, baikeri cenšas nedomāt par vilkiem lietainā laikā. viņam ir tikai viens taktiskais manevrs - viņš stāv ar sānu, pagriezis pret tevi galvu. tā ir galvenā hasagures kara viltība, ja tu mēģināsi viņam iespert pa ribām, viņš paraus malā pakaļu un mēģinās tev iekost balsta kājā. tāds viņam kunfu. a ja tu ilgi domāsi, kura kāja tev ir balsta, viņš sāks tev cirkulēt apkārt kā pulksteņa ciferblats, tāpēc ka algoritms tāds, nu viņš nemāk uz visām četrām palēkt sāniski kā kaķis. nē, nē, viņš arī nemāk pagaudot pret mēnesi un pēc tam no piecsimtmetrīgas kraujas rēkdams ar atvāztu rīkli un sarkanām acīm lidot virsū upurim, tur taisnība ir tikai par acīm, kuras bijušas tam, kas šo baiku ir izgudrojis. nu, jā, viens. naturāli, viņš lēca viens, tāpēc, ka tur taču ir arhetips - nevis vienkārši vilks, bet Vientuļais Vilks, es saprotu, kas tas ir pret jebkādu saprātu. tipa tāds apstājas krustcelēs, nu jūs biedri ejat savu ceļu, a es iešu savu kā augstvērtīgāka wolf person. reaļņikā, ja vilks ir viens, tad viņam ir kādas fiziskas problēmas, un pārējie viņu laikam piebeidz. a ja viņu vienkārši izpizģī no brigādes, tad jau runa ir par smagiem garīgiem traucējumiem, pat negribu iedomāties kādiem[...]