skyrim 2
gribēju vēl piebilst pāris vārdus par savu palīgu lidiju fjodorovnu
cilvēkam zelta rokas, čuguna zobi un mitrila aknas
piemērs a
lūk, tehnokrātiskie inženierrūķi dvēmeri savulaik savas lamatas taisīja ar daudz lielāku izdomu, nekā parastie mirstīgie. staigājam pa koridoriem, ieklausāmies mehānismos, turbīnās, elpojam indīgus tvaikus. pie lielām dzelzs durvīm, protams, vajadzētu paskatīties zem kājām. glīti paiet maliņā. un tikai lidija fjodorovna aiz muguras droši sper soli pretī nākotnei. durvis atveras un mūs izšķaida pa sienām, atmosfērā izkūstot dragonspīča galvenajam četrburtu vārdam.
piemērs b
tālie arktiskie ziemļrietumi atlantijas okeānā. patīkama vieta, ceļa nav, tikai apžilbinošs sniegs, daži valzirgi, iedomu draugi, čudesa i golosa. no mērķa - aptuvenais vektors "uz turieni". sniegs zem kājām lēnām pārvēršas staigājošā ledū, un nu jau mēs peldam uz tālām sniegotu klinšu aprisēm. peldam lepnā vienatnē - lidija fjodorovna slīkst kopā ar aisbergu.
varat paturpināt sacerējuma tēmu "jautrākais moments, kad es sev pajautāju - a kāpēc es te esmu palicis viens?!"
