vakardienas domstarpības ar meiteņu sektoru šodien gribētos noslēgt uz pozitīvas nots ar karaoki, viena no manām pasaulē mīļākajām grupām, viena no manām pasaulē mīļākajām dziesmam
xxx
un tagad visi kopā - fighting crime (tur crime beigās jau bez r, ticiet man, tā ir jābūt!!), trying to save your world...

xxx
entropijas paaugstinšanai vēl viena dziesma, sen jau gribēju ielikt

navaļnija spiediens uz birokrātiju rezultējas aptuveni šādi
tobiš, birokrātijai jumts konkrēti aizveras ciet jau kaut kādā suicidālā režīmā, bet tikpat suicidāli ir iet pret birokrātiju, kas nākotnē būs nepieciešama
anyways, tas aizvien vairāk sāk izskatīties pēc vvp beigām, un aizvien vairāk pēc trešajiem tankiem nieka divdesmit gados

es daudz esmu domājis, kas un kā vispār formulē šos manus uzskatus, nu,taimlainā
kaut vai par to pašu bērnu pēršanu
teiksim, mani vecvecāki no latgales laukiem - viņi bērnus nevis pēra, bet tupa dauzīja par viņu izpratnē nepaklausību
ko viņi saņema pretī? ne pārāk atklātu, bet naidu visu atlikušo dzīvi
vecāki, kad atbrauca no laukiem uz pilsētu, pat neiedomājās pacelt pret bērniem roku
un tas viss vienas paaudzes ietvaros, šāda strauja uzskatu maiņa

lasīju interviju ar cīkstoni kareļinu, un tur ir neliels moments par ameriku
- мне интересно, что происходит в этой стране – все-таки они наши соседи.

interesanti, mēs par krieviju taču nekad nedomājam tādā formātā, kā asv kaimiņu aspektā, mēs domājam par viņiem drīzāk kā par ķīnas kaimiņiem, jo tā ir daudz lielāka robeža, nekā pieaļaskas 50 kilometri barenca jūrā
mēs savu valsti arī uztveram, kā vienu no baltijas, tipa, vai nu eesti vai nu lietuva, a es, piemēram, ļoti mīlu savus baltkrievijas paziņas, neskatoties uz monumentālu psihu valsts priekšgalā
bet incanti domāt par asv un krieviju, kā par kaimiņiem, kā par indiju un pakistānu vai argentīnu un paragvaju, a nē, viņiem taču tur bija tres fronteras ar brazīliju, viss, aizrunājos

uzdūros jaunākajām liepājas muzikālā monstra fotogrammām
jautājums meitenēm (piedod, andri) - man te vienam liekas, ka viņam ir krāsotas skropstas, mati un bārda taču ir daudz gaišāki
respektīvi, vai uz sodomijas ceļa stāsies arī pēdējais latvijas mačo?

kādēļ cilvēki bieži vien kaut ko atceras, izmantojot tikai pirmo burtu?

- ..un tad man pazvanīja sena paziņa, kā viņu sauca...uz burtu m...
- milda? marina? mmmmm? marta?
- jā, marta!

ar burtiem ir savādāk, nekā ar cipariem

- kāds bija viņa telefons? ar diviem sešiniekiem vidū...

vai ir tā, ka mums galvā ir dažādi principi, kā atcerēties burtu un skaitļu kombinācijas

- i never realised baseball has so much butt touching
- that's how they communicate, tina. it's like braille but with butts