te nesen usne žēlojās par to, ka ir aimirsts tāds žanrs, kā lēnā deja

man, kā postroka gaismas nesējam masās, šādas trakulības, protams, ir daudz par vitālu
tādēļ ierosinu sākt izkopt Stacionārās Dejas kultūru - dejas partneri stāv deju zāles vidū apskāvušies un uzlikuši viens otram galvas uz pleca, skan enjas orinoko flou

vēl varētu būt tāds žanrs kā Minimālā Deja
kad cilvēks nekustīgi stāv deju zāles vidū un blenž sev priekšā, izskanot tuviešu rīkles dziedājumiem

kruta lasīt, ka te pilsoņi alkanautikas karjeru sāk 15 gados
pat es kā spirta liešanas vēderā godalgotais veterāns alu sāku ievadīt organismā tikai ap 17 laikam
uotku 18 (nē, mēs neapspriedīsim kvantumus ērā, kad tika pārdotas pudeles ar gorbačova attēlu, un visi atbalstīja perestroikas prožektoru)

a kas bija pirmais par alu spēcīgākais dzēriens, ko jūs karjerā ievadījāt organismā (liķiera končas neskaitās)
mūsu laikos next gen entertainment bija portvīns, protams, porto bija afigenns
kā arī viss stiprināto vīnu ešelons, kuru detalizētāk rasbainieka klātbūtnē nepieminēsim, jo parasti šajā momentā šī gados jaunā sieviete tiek pie ārpusprogrmaas sirmuma matos

vēl, kas ir incanti lasot frenlisti, esmu novērojis, ka ir meitenes, kas mīl pārlasīt savus emuāra ierakstus gadu tur atpakaļ vai divus
kā kādreiz praktizējošs žurnālizds, es savus rakstus nekad pēc tam nepārlasu, kur nu vēl dinčenes ierakstus, kas liekas svarīgs, tāpat paliek galvā, a gadu atpakaļ ar tavu pasaules uztveri tāpat viss bija daudz sliktāk, nekā tagad

tiesa, ir izņēmums - man patīk lasīt, ko es jaunībā rakstīju par elektriskajām spēlēm, ne tajā ziņā, ka tas būtu labi vai slikti uzrakstīts (tāpat tagad būtu 100x labāk, thhh), bet, kontekstā, kas ir noticis pēc tam - lūk, ar kādu draivu es rakstīju par pirmā far cry demo (kas izvērtās par uhh!), vai ghost reconu pirmo (kuru aizvien gribas moar)
jo, kā zināms, vismaz 25% manas rakstītās informācijas ir pravietiski teksti kosmosam
lūk, teicu, ka milānai ir pizģec pirms pāris nedēļām, vot i pirms pāris dienām 0-3 mājās pret fiorentinu, tur pat nav ko analizēt

vēl smieklīgi no kino
kad lone ranger beigās savītušais tonto no sava akvārija pasviež lodi bērnam, k/f draiv galv. varonis par šo pašu triku pasviedējam pēc tam iedzina galvā naglu ar āmuru, tā bija vienīgā epizode lounrendžerā, kur es skaļi smējos

brūkinga karte atgādināja veco paradigmu "mēs neesam viesmīlīgi pret iebraucējiem"
man to pašu arī aukstskolā pasniedzēja centās ieskaidrot, ka stāv divi japāņi rīgas ielas malā, groza galvas, un simtstūkstoši latvieši viņiem paies garām, nepieejot klāt, lai pateiktu, ka tavs hotelis, kur viņš ir uz kartes, ko tu runā, es neko nesaprotu, tavs hotelis ir hujzinkur, un vispār mēs ienīstam šķībacainos nēģerus, zip fail, pis prom no šejienes, kamēr dzīvs,
we're not welcoming, ja tev nav mākoņbalti mati un debesezeru zilas acis, elle, elle atveras zem kājām

mēs par savu ziemeļnieku temperamentu maksājam savu cenu
koučsērferi mirs miegā