lasu forumus, kur acolytes ir ekstāzē par to, ka jaunajā versijā būs ieviesta useful pozīcija, false nine, kas liekas aukstākais fudbola stratēģijas sasniegums
lai arī es, bļa, šo false nine jau cik gadus izmantoju - galu galā spēlētāja pozīcija ir nekas vairāk, kā set of instructions, ar kurām var laukumā jebkurā brīdī dabūt arī karlsonu ar visu propelleru
bet mēģināšu paskaidrot, kā es izmantoju šo fišku
senos laikos, kad es diezgan daudz ko lasūju par fudbola taktiku, no kroifa līdz dīvāna filozofiem, es uzdūros vienam interesantam fm adepta analītiskam rakstam, kas aicināja skatīties uz spēlētāju pozīcijām kā dns pāriem
nu, jūs saprotat ideju - divi centra aizsargi, malējais aizsargs - malējais pussargs/wingers, abi uzbrucēji, etc. tā ir nedaudz primitīva pieeja, jo mūsdienu shēmas ir patiesībā daudz komplicētākas, taču pareiza tādā ziņā, ka mudina domāt klāsteros no vienkāršāka līdz sarežģītākam
gadījumā ar false nine, mums ir jaaplūko šis brīnums stingrā komplektā ar otru uzbrucēju
paņēmu pirmo attēlu, kas gūglē pagadījās, tāpēc mūsu gadījumā false nine lomā uzstāsies džo kouls
lūk, kur šie divi ērgļi atrodas priekšā, viens ir tīrs uzbrucējs, bet otrs, vismaz manā gadījumā, ir nevis deep-lying forward, bet gan visparastākais attacking midfielder ar piespēli, un uzmanību - ar ahujennu ātrumu un driblu, kas var sist golus
te vienkārši ir jautājums, ko mēs no viņiem gribam. parunāsim par distribūciju un transitionu
deep-lying forwards ir čuvaks, kas ir orientēts uz īsu vertikālu piespēli otram forvardam; (ideja spēlēt ar vienu uzbrucēju ir kristāltīri skaidra, pirmkārt, diviem aizsargiem vienu uzbrucēju ir grūtāk segt, nekā divus, jo viņš spēlēs vai nu starp abiem aizsargiem, vai arī, uzmanību, vedīs vienu aizsargu prom uz malu), kamēr mēs savu otro tempu gribam izmanto arī īsā diognālā un horizontālā transitionā (ja pieslēdzas mūsu malējie aizsargi, utt), šādi plašāk izmantojot pleijera iespējas un padarot viņu neprognozējamāku
eksistē tāda instrukcija, kā "forward runs" biežums, kuru mēs liksim mazāk galvenajam uzbrucējam - viņa uzdevums ir vest prom aizsargu uz flangu, paplašinot attālumu starp aizsargiem (sk. kā tjerī anrī spēlēja 2006-ā gada pasaules kausā), un šajā gapā arī skries mūsējais amc, respektīvi, viņš ir daudz "uzbrūkošāks" spēlētājs nekā galvenais uzbrucējs
profits ir acīmredzams, viens aizsargs ir aizvests, otrs aizsargs īsti nezin, ko darīt, jo AMC pozīcija vienmēr ir brīvā pozīcija, kuru jāsedz toļi centrdefam, toļi pussargam (gadījumos, ja oponents izmanto balsta pussargu, mēs meklēsim citus variantus), viņš ir statisks ar muguru pret vārtiem, vārdsakot, lēnāks
vēl es ieteiktu (vismaz es tā daru) likt vienam centra pussargam arī aktīvi piedalīties fiestā (forward runs - often), lai jau skaitliski overloudotu aizsargus
strādā pasākums uz urrā
martcore
.:..:.:.:: .:.::
.:..:.:.:: .:.::