Mayweather Jr vs Saul Alvarez
Nevajag akcentēt tik ļoti faktu, ka Floidam Meivezeram mēdz būt nedaudz žēlabaina sejas izteiksme - tāda ir daudziem ģeniāliem bokseriem. Sauls Alvaress varēja atļauties sev vienu zaudējumu karjerā, un šī doma, acīmredzot, kaut kur bija nosēdusies apziņas dzīlēs. 3 stundas vēlāk par pasākuma nopietnību pirmie apliecinājumi nāca no krievu trekera (kas necēlās četros naktī, lai ieslēgtu vegasu, vilka no rīta), kur kāds bija virsrakstā bija iepostojis cīņas iznākumu (feiku, kā vēlāk izrādījās) - kvēlie boksa fani pieprasīja moderatoriem autora ip adresi, lai personiski aizbrauktu un viņu nosistu. Es neiebilstu, par vienu internetu jokdari pasaulē mazāk.
1 mēnesi agrāk sports.ru rakstīja par to, ka Floidam Meivezeram būtu tā kā jau laiks pamest pludmali. Dažas dienas vēlāk Floids parakstīja līgumu ar Showtime par sešām cīņām.
24 stundas agrāk Sauls Alvaress bija laimīgs, nekad nebiju viņu redzējis ar tādu svētlaimes izteiksmi sejā. Savos 23 gados aizvadījis bezmaz pilnvērtīgu profesionālo karjeru un septembrī aizsūtījis meitu pirmajā klasē (indigo meksikāņi, ko var gribēt), nodibinājis personisko promokompāniju, viņš gatavojās spert pēdējo soli pretī Everestam. Domas par Everestu nepameta ne uz brīdi, kaut kur tur šobrīd Menijs Pakjao ar Brendonu Riosu, tā vietā lai trenētos, klaiņo gar lielo akmens žogu, nodarbojas ar profesionāliem rīkles dziedājumiem un gaida atgriežamies Dalailamu, kas uzvedinās karstos prātus uz pareizā ceļa.
1 stundu un 10 minūtes vēlāk ar Džomolungmu izrādījās tā - kad tu fotografējies uz Everesta fona, galvenais, lai tu fotogrāfijā izskatītos labi. Par pašu Everestu var nešaubīties.
2 stundas agrāk Veins Greckis savā rūtainajā redneka kreklā smaidīja savu pusvainīgo smaidu; Džeks Nikolsons kā vienmēr atgādināja vardi no "bet vai ziniet...ai, labi"; Pafs Didijs sēdēja blakus Denzelam Vašingtonam un klanīja galvu ellišķa mīnusa pavadījumā; jaunajās platformāta telekamerās ielīda arī Čārlza Bārklija galva, kas vienmēr mani pārsteidz ar to, ka visi objekti tajā sastāv no faktiski ideālām apaļām vai ovālām formām; Viljams H. Meisijs, pornozvaigznes... Pēc pirmā raunda Meivezers ieslēdza sevi uz maksimālo. Izrādījās, ka ar maksimālu Meivezeru cīnīties nav iespējams. Nevis ir grūti, bet - nav iespējams. Vienīgais, ko tūrists var iesākt ar Everestu - mēģināt uz tā fona labi izskatīties. Diezin vai labi var izskatīties bokseris, kas aizgāja pa Viktora Ortisa akmeņaino ceļu, te iebraucot Floidam olās, te mēģinot iesist ar elkoni. Saulespuķu sēkliņas. Pat grūti kaut ko apspriest, te runa ir par different class.
20 minūtes vēlāk visus ārkārtīgi iepriecināja cienījama vecuma dāma Sintija Rosa, kas no savām juridiskajām malas pozīcijām beigās vienīgā no trīs tiesnešiem un septiņiem miljardiem planētas iedzīvotājiem iedeva neizšķirtu. Mēs mīlam Sintiju, Pakjao duelī ar Timu Bredliju viņai zvanīja Bobs Arums, tagad cilvēki no Showtime (aiz šī neizšķirta var aizķerties, ja kanāls Meivezeram nesameklēs puslīdz monetarizējamus oponentus (hints - kanāls nesameklēs Meivezeram puslīdz monetarizējamus oponentus) un nāksies domāt par remaču ar to pašu Alvaresu), tiesa, neviens par to īpaši neapvainojas un neskumst, profesionālajā boksā korporatīvās un komerciālās rubkas tikai sagādā papildus fanu. Piedodiet mums, pilsoni Navaļnij.
25 minūtes līdz beigām komentatori runāja par to, kā oldskūls vienkārši deklasē boksa jaunās skolas pārstāvjus ar viņu būvētajām karjerām. Pāragrām un nepelnītajām čempionu jostām. Pārāk maz darba. Pārāk maz skolas. Un rezultātā - pārāk maz klases. Viņi atcerējās vēl vienu dinozauru, Bernardu Hopkinsu. Un te ir grūti ko iebilst. Sauls Alvaress neapšaubāmi ir labākais bokseris no savas paaudzes (kaut arī paaudze, ziniet - tas ir Amīrs Hāns, Linaress, oi, labāk nevajag). Un šī paaudze pilnīgi un absolūti kapitulē 36 gadus vecā Floida Meivezera priekšā.
