( ... )

Poll #19771 fdgdfhdfhghh
Open to: All, results viewable to: All

valteru vaitu režisors beigās:

tomēr nesaprotu, kurš ir izdomājis, ka vajag rakstīt Motivācijas Vēstules (klāt laikam pieliekot iesmaržinātu muarē mutautiņu)
kādēļ vieni cilvēki nespēj saprast, ka citiem cilvēkiem gluži vienkārši vajag naudu
darbs-nauda, vot i visas kapitālistiskā brīvā tirgus attiecības huļe

a par ideju es pats varu aiziet pārgrauzt rīkli, kam vajag, pie tam bez jebkādas materiālas atlīdzības

Poll #19772 cybereducation
Open to: All, results viewable to: All

2013.gadā rakstot daļskaitļus tu atdali veselo ciparu no daļas ar:

varu lepni paziņot, ka man ir jauns telefons, šķiet, otrais*, ar kuru esmu apmierināts
sakarā ar to, ka modernais ēriksons galīgi sajājās ar savām pārgudrajām maikroshēmām un batereju, kas nespēja īpaši ilgi apkalpot šo satelītcentru, iegādājos kā godīgs proletariāta cilvēks veikalā samsungu pa 10 latiem
ja kāds tev zvana, viņš atskaņo melodiju, labs savienojums un labi var dzirdēt orālās izpausmes gan tajā, gan šinī galā
pogas atkal normāla lieluma, un modinātājs zvana, kad tam ir jāzvana

pēc apmēriem pamazs, protams, ar savu pirmo* multifunkcionālo samsungu vēl 90-jos es reiz salaboju eņģes virtuves skapītim

par nosaukumu latviskošanu/nelatviskošanu

pārskatot niloras rogaļikas lj nejauši uzdūros vecajam linkam uz satori
kur, lūk, šādi latviski ir izklāstīta radošā biogrāfija (es nezinu, kas to ir rakstījis)

Linora Goraļika dzimusi Dņepropetrovskā, dzīvojusi Izraēlā, bet kopš 2001. gada dzīvo un strādā Maskavā. Saņēmusi Krievijas litreatūras balvas "Triumfs" (2003) un "Portāls" (2012), izdevusi vairākus dzejas krājumus, prozas un bērnu grāmatas, monogrāfijas, vadījusi kultūras projektus. Pamatā interesējas par "cilvēkiem, dzīvniekiem un tekstiem, kas runā gan par pirmo, gan otro". Regulāri publicē rakstus žurnālos "Novoe literaturnoe obozrenie", "Modes teorija", projektā "Snobs". Kopš 2006. gada publicējusi interviju ciklu ar Krievijas laikmetīgajiem dzejniekiem žurnālā "Vozduh", interviju apkopojums šogad izdots arī grāmatā "Privātpersonas: pašu izstāstītas dzejnieku biogrāfijas". Tekstus no cikla "Found life" latviski tulkojis Aivars Eipurs.

tad, lūk
kāpēc "Modes teorija" un "Snobs" ir latviski pārtulkoti, kamēr "Novoe literaturnoe obozrenie" un "Vozduh" - nav
es te nepiepišos par nekonsekvenci (es drīzāk piepistos par savādo nlo latviskojumu), man gribas uzzināt, kādi apsvērumi ir aiz tā vai cita nosaukuma latviskošanas vai nelatviskošanas
žurnālu "крокодил", kas it kā ir tuvs un saprotams, mēs laikam pārtulkosim tāpat kā "snobu" - "krokodils" (kamēr "eulenspiegel" nē, un kur nu vēl "guardianu"), bet "огонёк" - "uguntiņa"? "ogoņok"? "ogonek"? "известия" - "ziņas"? a ja žurnāla nosaukums nebūs latīņu alfabētā vai kirilicā, bet arābu, mandarīnu vai ebreju valodās, jātulko būs tāpat? bardaks