Ostina, Teksasa. 14-gadīgā Sāra pamostas nakts vidū no telefona zvana, kas apraujas. No pilsētas tālumā skan sirēnas. Viņa nokāpj pirmajā stāvā, lai atrastu savu tēvu, un pēc brīža viņiem nāksies nošaut vienu no tēva draugiem. Ir sākusi izplatīties infekcija, kas padara cilvēkus par nesaprātīgām un agresīvām būtnēm, šīs būtnes bariem klīst pa ielām, meklējot sev jaunus upurus. Kaut kā izrāvušies no šīs elles Džoels ar Sāru rokās bēg līdz pirmajam militārajam nocietinājumam - atbildīgais cilvēks ar automātu nedaudz apsver iespējas un bliež ar automāta kārtu pa abiem. Pieceļoties kājās Džoels konstatē, ka viņa meita ir izglābusi viņam dzīvību. Ar savas dzīvības cenu.
Pēc divdesmit gadiem, kad visa civilizācija jau atradīsies drupās, Džoels Bostonā satiks savai atvasei līdzīgu meiteni Elliju, ar kuru nāksies ceļot cauri visai izpostītajai Amerikai.
It kā acīmredzamās tālākās paralēles ar Kormaka Makartija "Ceļu" (vai pat drīzāk "The Book Of Eli") nav nemaz tik acīmredzamas, jo TLOU spiež uz nedaudz citiem akcentiem, kuros ir daudz pārliecinošāka par Pulicera prēmijas ieguvēju. Ja Makartija varonis bija izdzīvotājs, kuru uz priekšu dzina ticība un cerība, tad Džoelam (tāpat kā visā stāstā) ticība un cerība jau sen ir aiz muguras, palikuši tikai nu jau nogurdināti instinkti un visu pārmācošs tukšums; godīgi sakot, vislabākais, ko viņš varētu izdarīt, un ko izdarītu lielākā daļa no mums - ielaist sev lodi galvā, piemēru visapkārt pietiek. Zombiju apokalipsē zombiji nespēlē kaut kādu pretnostatījuma lomu, viņi figurē kā vairāk vai mazāk nedraudzīga vide vai fons, atšķirībā no cilvēkiem, kas pārsvarā ir krietni sliktāki par viņiem. Tāpēc TLOU ir nevis stāsts par to, kā daba ir pavērsusies pret cilvēci, bet gan kā cilvēce ir pavērsusies pati pret sevi, un ir pavērsusies visu šo laiku arī pirms apokalipses. Šeit nav vajadzīgas kaut kādas morāles krišanas, Sodomas vai Otrās atnākšanas, pilnīgi pietiek atslēgt elektrību, lai lielākā daļa pārvērstos par visdrausmīgāko atomkaru paši sev. Džoels, kas nebūt nav kaut kāds labais tēls vai supervaronis, bet gan tikpat pelēks kontrabandists kā visa apkārtējā naidīgā vide, šeit figurē edge of humanity lomā, ieķēries kaut kādā pavisama mazā Ellijas cilvēcības drumstalā, viņš iet pretī visdrīzāk, ka dzīvei pēc nāves. Pa vidu vēl cenšoties atbildēt uz jautājumu, no kura normālam cilvēkam mati sacelsies stāvus.
Grandiozi. Pat žēl, ka vienā gadā ar "Infinite". 10/10
