vai nu agrāk nebiju pamanījis, bet izskatās, ka autobusu šoferi pēc ilgiem manifestiem, demonstrācijām, grautiņiem, pašsadedzināšanās aktiem un terora draudiem beidzot sev ir izcīnījuši rights to listen to the radio skonto
|
digitālismam, protams, ir milzīgas problēmas ar adekvātu tēlotājmākslas atveidošanu atpūties un enerģijas pilns esmu ieradies darbā ar dzelžainu determināciju noskatīties aktuālo filmu par žuļikiem kazino starp citu, man brauciens ar sab transportu no darba uz mājām ir absolūts antropoloģisks piedzīvojums žuļiki vegasā
now you see me - principā, visi saprātīgie cilvēki savās kritikās secina apmēram vienu un to pašu. kino par to, kā speciālās ielu maģijas adepti pēkšņi sāk zālē tūkstošu priekšā demonstrēt bulgakova diavolščinu par nelaimi fib aģentiem, kuri skraida apkārt kā ēzelis ar burkānu pie deguna, vietām ir oušena banda un vēl vietām leterjē ļoti grib būt kā nolans. nevarētu teikt, ka tas būtu pilnīgs fiasko, taču atšķiras viņš no nolana ar to pašu, ar ko stetema bojeviks atšķiras no vilisa bojevika - it kā simpātiski, taču bez grandiozas harizmas, slickness un kaut kā tupāk. lai neteiktu, ka totāli bezjēdzīgi. tomēr kā karuseļi ar trikiem, specefektiem, kārtīm, hipnozi un huj-sapratīsi-plāniem - labs kino, publika grauž jau sesto kilogramu popkorna. |