100 things i hate about society
totāli neieredzu vīriešus, kas ieejot kādā no sabiedriskās tualetes slēgtajām kabīnēm neaizslēdz ar krampīti vai kā savādāk aiz sevis durvis
nu, jūs zinat, klasiskā situācija - tu ieej tualetē, visi pisuāri ir aizņemti, tu skaties uz kabīnēm, lūk, te ir sarkans, tātad aizņemts, te ir balts, tātad brīvs, tu atver durvis, un tur jau ekstātiskā pozā atrodas Viņš, kas skatās uz tevi ar bezdievju nomocīta pāvesta skatienu, Vai Tad Tu Neredzi, Ka Te Ir Aizņemts
protams, ka es to redzu,man gribas teikt, es kā īsts vjetkongietis, kuru pirms tam al kaeda ir apmācījusi speciālās misijās adrijas jūrā, ieejot vīriešu tualetē, vispirms momentāni pieploku pie zemes, lai noskaidrotu, kur atrodas visu vīriešu saišzābaku purngali, kā džeimss nulle septiņi bonds es izvelku no kabatas un palaižu pie griestiem speciālu mikrokameru, kas ielūkojas katrā wc kaktiņā, man ir speciāls gadžets, kas reaģē uz siltumu izstarojošiem objektiem, ja tie ir siltāki par istabas temperatūru - tie man pateiks visu ne tikai par radiatoru tualetes stūrī, bet manā acs kaktiņā arī rindosies zaļa elektroniska informācija par tavu vecumu dzimumu adresi nodarbošanos izglītību darba vietu kur tu dzīvo un kur mācās tavi bļaģ bērni un cik tu esi parādā kredītsms
es mēģinu saprast, kas notiek galvā cilvēkiem, kas neaizslēdz aiz sevis sabiedrisko tualešu kabīnēs durvis
nespēju noticēt, ka tas ir steigas dēļ - lai kā arī es nesteigtos uz flīzētās nirvānas laukiem, man parasti atrodas laiks šādai ne pārāk viltīgai operācijai, jo galu galā man tomēr laikam nepatīk savas neizdarības dēļ nostādīt muļķīgā situācijā ne tikai sevi, bet arī citu cilvēku
varbūt tas liecina par kaut kādu brieduma pazīmi? paskaties ,man ir 18, tagad es oficiāli varu braukt ar mašīnu un dzert vakarā sidru pagalmā pie podjezda, man ir beigušies visi iespējamie kompleksi, vienkārši paskaties, kā es neaizveru aiz sevis točā durvis, man nav ko slēpt un nav no kā kautrēties. pēc tam viņš satiek kādu meiteni, demonstrē labas manieres, un tikai pēc tam, kad to apprec, turpina savu savādo svingera epopeju ar sanitāro mezglu, tagad taču uzticības līmenis ir tik liels, kad var sēdēt no rīta atejā ar atvērtām durvīm kā atvērtas sabiedrības simbolu; un ar vārdiem, dārgā, mēs vakarā dodamies uz bēthovena piekto simfoniju!, nolaist dzīlēs brūno
varbūt tā ir kāda šķietama vīriešu solidaritātes pazīme - čuvak, mēs te visi esam savējie, visi pacani, jopt, paskaties uz mani, kā es varu izplest kājas to darot kā žans klods van dams kā maiks dudikoffs un dolfs lundgrēns, man rokā laikam ir temīdas svari un taisnības zobens, es zinu, tu esi labs urinēšanā - sasodīti labs! - bet es, čomiņ, arī neesmu zemē metams, tici man,esmu daudz ko dzīvē redzējis. neieredzu gejus un pidarasus, bet man te ir reāli četrpadsmit centimetri, ahahaha, kad tu to darīsi pēc manis, padomā par to, aahhhhh, četrpadsmit, man viena sieviete izmērīja, ooohhhh, pēdējā pile, es arī neesmu zemē metams, aaaaa.
bet varbūt tas ir kāds protosadisma un kvaziekshibicionisma iedīglis, pasties tikai, viņam noteikti ļoti gribas, bet es jau esmu te, pirmais, pirmais šajā kontinentā, te mana nafta un te mans zelts, bet tev nāksies gaidīt, jo šajā barības ķēdē un sociālajā piramīdā es esmu tagad augstāk par visiem, augstāk par dievu, bet tu stāvēsi rindā. tas ir mans everests, te es iespraudīšu savu nefrīta karogu, un daudzi jo daudzi citi reinholdi mesneri aiz manis ies bojā, bet mans vārds šajās četrās flīzētajās sienās dzīvos mūžīgi mūžos,āmen.