tāpat mūsu bloga redakciju mēdz nepamatoti apvainot kinoatčotu nepublicēšanā
cilvēki vnk mocās neziņā par jaunākajām un aktuālākajām filmām!
lūk, pēdējais, ko es skatījos
Un Roi Sans Divertissement (Fransuā Leterjē, 1963) - Leterjē vispār nav pieskaitāms pie francūžu kinoklasikas. Vispirms viņš uzņēma kaut kādu gotiku, tad "Karaļa izklaides", pēc tam pazuda vietējā televīzijā, lai pēkšņi atgādinātu par sevi ar "Ēmanuēlu - 3". Visu laiku domāju, vai tā ir tā Emanuēla, kur viņa drātējās ar 50 cilvēkēdājiem, vai nē. Kas attiecas uz "Karaļa izklaidi" - tā ir tāda režisoriem populāra starta tēma par "element of crime", 19 gs. miniatūrā franču ciematā gaišā dienas laikā uz līdzenas vietas pazūd cilvēki, un vietējais varas pārstāvis psiholoģiski šifrē serjālo maņjaku, scenārijs pēc populāras grāmatas. Vietām ļoti labi. 4 asteroīdi.
Breaker Morant (Brūss Beresfords, 1980) - galvenais austrāliiešu kino smagsvars, oskarots par "Driving Miss Daisy", jāsāk skatīties kaut kur no 70-o vidus, domāju. "Breaker Morant" - vēsturiska tiesas zāles drāma par to, kā trīs algotie austrāliešu komandosi sakarā ar mutisku britu virspavēlnieku pavēļu pildīšanu (tobiš, būru nošaušanu bez tiesas) paši nokļuva ķieģeļu sienas priekšā tautu draudzības un vispasaules politikas vārdā. mazliet "A Few Good Men" no otras puses. Edvards Vudvords jau pavisam nepieklājīgi izskatās pēc Maikla Keina. 4 asteroīdi.
The Collection (Maikls Aptids, 1976) - principā nav kino, bet Aptida teleluga, taču teiksim tā - skatīties kā Makdauels ar Beitsu izspēlē vienu no krutākajiem Harolda Pintera grāvējiem, oi jo. Vēl četrrocīgajā klavieretīdē ir Lorenss Olivjē, kas drusku pārspēlē un Helēna Mirrena, kas drusku nedaspēlē, bet tas pofig. 5 asteroīdi!
