par šašliku runājot
mani ļoti fascinē veikalos sastopamās dažādās modifikācijas (kaut kam reāli garšīgam līdz šim neesmu uzdūries, uzskatu šašliku par tīru diy pasākumu)
tad, lūk, piemēram, katru reizi redzot produktu ar nosaukumu "šašliks franču gaumē", gara acīm saskatu ainu:

buloņas mežs. sarkandzeltenu lapu jums pasargā ceļnieku no lietainajām francijas debesīm. dzirdama pakavu dipoņa. trīs cilvēki zirgos - vikonts braželons, komtese pompadūra un vēl viena nezināma dāma pēkšņi apstājas, viņi ir sasnieguši ceļojuma galamērķi. nevērīgi atspiedies pret kļavu tur jau viņus gaida grāfs de la fērs. savās rokās viņš tur trīslitrīgu burku, kuru ir piespiedis pie krūtīm gluži kā madonna lita bērnu pazīstamajā da vinči gleznā. "ei, grāf, jūs esat laikā!", nosaka vikonts nokāpdams no zirga, "dāmas! pie jums ir ķieģeļi!".
jau pēc stundas uz rapieriem tiek uzdurtas pirmās sīpolu ripiņas...

atzīšos, ka jauno slumberland records zvaikznīšu, grupas evans the death albums ir tāds indīpopa rekords, nu tāds, kurā iemīlies ar katru reizi aizvien vairāk un vairāk
sen tā nav bijis, pat ar joy formidabble ne
iemetīšu te
varbūt rasbainieks novērtēs

/ar entuziasmu/
džeralds darels! korfu! cipreses! sirmais nikopolidis un viņa piecpadsmit bērni, trenerus ieskaitot! zevam žopa! par nīči! par haidegeru!
vācieši!
rīkojieties kā īsti vīri - jobņījiet grieķus un pēc tam pašiznīcinieties! paldies!

zaperdes pieds