viena no būtiskākajām lietām, kas atšķir krieviju no pārējām postpadomju valstīm - tā ir vidējo cilvēku attieksme pret noziedzniekiem un attieksme pret miliciju/policiju
teiksim, vispār modernajā pasaules kultūrā laikam ir nedaudz iesakņojies uzskats, ka veiksmīgs dimanta no muzeja zaglis, kas apiet visādas lāzeru lamatas un aizlaižas no mentiem lecot pa debesskrāpju jumtiem, lai aiznestu dārgakmeni, protams, savai čiksai - meitenēm lūzt sirc, kāda runa, viņš ir labākais, kamēr riebīgais policists, kas viņam skrien pakaļ, traucē vispārējai laimei uz pasaules
bet kaut kādā momentā taču filma beidzas, un mēs sākam domāt ar galvu
nu jā, policists tev atņēma šņabi un piecus latus pie daugavas, bet ne jau tāpēc, ka viņš ir mudaks, bet tāpēc, ka mudaciskie likumi tev neļauj tur viņu ieliet organismā
noķēra autovadītāju, braucot uz simts - nu a huļe, ja nevar ātrāk par astoņdesmit
policists klauvē pie durvīm, jo nevar sleijera diskogrāfiju vienos naktī klausīties pa visu pagalmu - ments nav vainīks, ka tu nepārzini likumdošanu
bet krievijā policijā strādāt ir apmēram kā strādāt par cūku lopkautuvē - kādreiz piebeigs, bet centīšos pēc iespējas vairāk paņemt līdzi. materiālās vērtības.
iemesls krievu simpātijām pret noziedzniekiem un nesimpātijām pret policiju: absolūta neuzticība tiesu sistēmai tūkstots gadu garumā
tieši šī paša iemesla dēļ krievu islamisti jau sāk uzstādīt ultimātus par to, ka viņi civllietas risinās ar šariata palīdzību, nevis tiesas namos
apbrīnojama paralēle (pat nezinu, vai šariats ir hujovāk par bandītiem, vai nē)