stāsti par ck2
Tātad notika traģiskais: hercoga Askānio vecākais dēls un Toskānas nama galvenais mantinieks Busio (ārprātīgs ekonomikas botāniķis) tiklīdz viņam palika 16 gadi pa taisno no proma savā minikūperā iesēdināja kaut kādu zemnieku skuķi un aizlaidās zilajās tālēs. Pie tam zilās tāles patiesībā izrādījās visai tuvu - rajona centrālajā zagsā. Iespēju nodedzināt tā garīdznieka namu, kurš uzņēmās izpildīt šādas gredzenmijas darbības, kopā ar visiem tā iedzīvotājiem interfeisā es neatradu. Nu labi, ko darīt. Jauni un nenormāli. A kādas bija iespējas...
Tagad viņi abi ceļ ekonomiku Veronā. Indikators "stewardship" pie Busio vārda uzrāda parametru +24, kas nozīmē, ka viņš ir ne tikai ģēnijs tautsaimniecībā (mums jau ir ieviesti divi racionalizācijas priekšlikumi, un vispār jaunais cilvēks postulēja, ka te nevis bačoks, bet visa sistēma jāmaina), bet daudz ko vairāk - ka viņš personiski spēj pārvaldīt 14 īpašumus. Tas ir ļoti daudz, tas ir vārda tiešā nozīmē karalisks skaitlis. Teiksim, pats grāfs Askānio, kas nebija īpaši apdāvināts un samērā pelēks pilsonis, savas valdīšanas laikā pa taisno spēja operēt tikai ar sešiem īpašumiem (toties viņam bija 40 vasaļi, kurus varēja reketēt uz bablo). Gadu gaitā kļūstot aizvien tupākam, palika jau vairs tikai pieci tituli, un Pizas lielpilsētu nācās atdot vienam no dēliem. Cilvēki nepiedeva smagās intoksikācijas periodā radīto arhitektūras kreatīvu, jā. "Paldies, bet tālāk mēs paši".
Tāks. Pie kā es paliku iepriekšējo reizi? Pareizi, pie Askānio un zviedru princeses Hedvigas radoši indējošās sadarbības ar plāniem uz Dženovas republiku. Tāpēc tālākais stāsts sauksies "Neirotiskā Dženovas iekarošana" un pārsvarā būs par attiecībām ar pāvestu.
Lai priekšstats par notiekošo būtu skaidrāks, iebliezīšu jums zem kata spēcīgu skrīnšotu ar situā. Tiem, kas lasu emuāru no mobilajām ierīcēm, iesaku nožagoties un skatīties uz kurpēm.
( ... )
