ko lai es jums pastāstu, nekad dzīvē neskatieties sapni par meiteni no salaspils, jūs sajuksiet prātā, es gandrīz sajuku
karoče, vajag izvēlēties sapņus, kurus skatīties

ziniet, kāda vēl man doma ienāca galvā
ka pirmatnējiem cilvēkiem taču nebija nekas, ko varētu nosaukt par mīlestību
mēs iedomājamies pirmatnējos cilvēkus, kā spalvainu mērkaķi, kas velk pie sevis alā spalvainu mērkaķieni
un tad cilvēks atklāj sev mīlestību aptuveni tāpāt, kā atklāj elektrību vai gāzi
un tas ir cilvēku attiecību maksimālais punkts

bet fiška ir tur, ka to cilvēks sevī ir atklājis, atšķirībā no valodas, kas ir bijusi jau sākumā

salūza stulbākās austiņas dzīvē
es viņas nopirku kaut kad pirms pāris gadiem šausmīgā steigā, pēc tam konstatēju, ka viņas, pirmkārt, skan mono, un otro štekeri iespraust nav kur, otrkārt, man pie mutes atrodas kaut kāds jobannijs mikrofons
prieks, ka nobeidzās