o, māmuķa boifrends iedeva man laptopu,lai piekačāju pilnu ar kinofilmām
jau dungoju zem deguna internetu mūžam nemirstīgo himnu

man vēl te kaimiņiene izstāstīja gadījumu

iet viņa vakarā gar dzelzceļa sliedēm pie imantas tilta
tumst, neviena nav
un PĒKŠŅI no krūmiem izlec Viņš - nu, jā, virinātājs!
un sāk, ēēē, hmmmmm, pārlādēt stobru, tipa
a kaimiņiene sāk ņirgt, nu,viņa zin, ka virinātāji tā jau vispār ir bailīgi personāži
a šis vēl samulst un gūst morālo traumu

un tad PĒKŠŅI kaimiņienei garām aiztraucas riteņbraucējs
kurš ar vārdiem я тебя, блядь, убью!, ēēē, hmmm,dodas frontālā mehanizētā uzbrukumā virinātājam, kurš vēl aizvien vēl, ēēē, hmmm, pārādē stobru
kaimiņiene jau rēc balsī, tādējādi radot ekshibicionistam vēl dziļāku morālo traumu

taču izrādās, ka viņam arī krūmos bija noslēpts velo
kuram, plikajai pakaļai zaigojot, viņš uzlec virsū un močī projām no negaidītā intrūdera, kas, savukart, viņam nesas pakaļ
fināls nav zināms - abi personāži izzuda pa ceļu pretī saulrietam

o, krievijā meitenēm jau tirgo kreklus ar pareizo memētiku

pārskatoties k/f "stiļagi" (jau iepriekš atvainojos, bet tā nu amerikāņi viņu iztulkoja) noslēguma daļu
ar izbrīnu konstatēju, ka filmas morāli patiesībā vajadzētu noformulēt šādi:
konformisti ar nonkonformistiem nāk un iet, bet maucība paliek vienmēr un forever :)

bāc, šitais vispār nenoveco
lūk, ko nozīmē neglušīt pareizas stimulējošas vielas

sun is shining, weather is π