izteiciens "es tevi mīlēšu līdz kapa malai" ir diezgan interesants
pirmkārt, par kuru no dalībniekiem šeit ir runa?
otrkārt, kas notiek pēc kapa malas, kur paliek mīlestība? tas ir antikreacionistisks uzskats? ja nē - tas ir uzskats, ka debesīs nav iespējams izjust mīlestību?

Poll #18116 rghshaerheryhetry
Open to: All, results viewable to: All

Iedomājieties, ka uz zemeslodi lido meteorīts, kas 24 stundām iznīcinās pasauli un civilizāciju. Glābiņa vai izejas nav. Kāda pēc jūsu domām būs cilvēku reakcija šo 24 stundu laikā?

paldies par apokalipses polla atbildēm, tagad mazliet par to, kādēļ šāds polls

lūk, piemēram, kāda situācija ar ticību ir amerikas savienotajās valstīs:
According to recent surveys, 93 percent of Americans claim to belong to a religious denomination, 70 percent claim to attend services nearly every week or more, and 88 percent claim to pray at least weekly.^[1] A majority of Americans report that religion plays a "very important" role in their lives, a proportion unusual among developed nations .
atvainojiet, wiki

ja mēs pavērosim, kā iztēlojas pre-apokalipsi vai post-apokalipsi amerikāņu literatūrā vai kino, situācija veidojas dīvaina
rakstnieka kormaka makartija grāmatā "the road" (vai arī režisora hillkouta filmā pēc šīs grāmatas, vai arī, teiksim, filmā "book of eli"), galvenais varonis, kas ir ticīgs cilvēks, mēro garu ceļu cauri amerikai, kurā visapkārt atrodas indivīdi, kas jau sen ir norakstījuši visu cilvēku un Dievu likumus
respektīvi, apokalipses priekšā paliek nevis 99 ticīgie un viens neticīgais, bet gan 1 ticīgais un 99 neticīgie
ričarda matesona grāmatā "i am legend" faktiski visi losandželosas iedzīvotāji apokalipses rezultātā zaudē savas cilvēciskās īpašības
1988.gada kinofilmā "miracle mile", kas vēsta par pirmsatomkara situāciju (nez kāpēc atkal) losandželosā, uz ielām - tieši tā - sākas Sodoma un Gomora

mēs varētu sacīt, ka iztēloties reālos uzvedībus modeļus pēc popkornkultūras un zombiju literatūras īsti nav prāta darbs, taču aptaujas respondenti sliecas domāt analoģiski minēto darbu autoriem (mēs varam, protams, teikt, ka latvijā reliģija nav tik izplatīta kā štatos, taču paskatoties uz jūsu viedokļu procentuālo attiecību un ticības izplatību valstī, mēs nāktu pie diezgan līdzīga secinājuma) 

lūk, tagad var mēģināt atbildēt uz jautājumu, kādēļ reālas apokalipses priekšā cilvēki aizmirstu par dievu

no mūzikas, kuru es neklausos, varu izcelt soulmūziku, kā arī tādus čuvakus kā nīls jangs un bobs dilans
pret pēdējiem diviem es vispār izturos ļoti rezervēti, piedevām viņi man šķiet tik ļoti specifiski saistīti ar amerikas kultūru, ka nu nezinu, piemēram, iedomājieties amerikāņu indie kidu, kas sāktu klausīties ievu akurāteri un kasparu dimiteru vai arī meksikāņu hipsteru, kas klausās graždanskuju oboronu
tādēļ uz brūsu springstīnu, piemēram, arī pohuj