Miglainajā pirmdienas rītā krogā "Auns un negods" valdīja miegainība, un pa logu izgaroja pēdējie vakardienas cigarešu dūmi.
Pāri ceļam Lācis savā garāžā virs bedres bija iestūmis savas ragavas un pie sevis kaut ko dungodams mainīja kreiso slieci.
Zhagata pie tālā galdiņa strēba kafiju un lasīja vietējā speciālizdevuma "Nav" speciālpielikumu "Nekā nav".
Krogā griestu stūrī iestiprinātais televizors translēja kulināro raidījumu "Kunkulis", kurā Vāvere demonstrēja, kā vispareizāk no pakas iebērt traukā miltus.

Zhagata pāršķīra lappusi. Nomaldījusies sniegpārsla iekārtojās uz palodzes un izkusa.
"Visi eži miegā...", no mūzikas automāta laikrāža tikšķus centās pārmākt vienmuļš dramnbeiss.
Lācis garāžā meklēja pa kabatām cigaretes. Pār meža galotnēm aizslīdēja mākoņu karavāna.

Un tieši pulksten deviņos un trīs minūtēs Vilks aizdedzināja Pārmales spirta noliktavu.
Mūzikas automāts apklusa, Lācis ar savu labi trenēto organismu ietesās garāžas durvīs, Zhagata nometa avīzi, pa ceļu atskaites rokā vicinādams skrēja Āzis, televizora ekrāns pēkšņi kļuva balts - tur no aizkustinājuma Vāvere bija kamerā iegāzusi visu miltu paku.
"Je Ne Regrette Rien" - no Pārmales puses pār laukiem un mežiem skanēja nestabila dziedāšana.

Kādu dienu Zintish nolēma kļūt par tirānu. Lai kļūtu par tirānu, bija nepieciešams apmeklēt īpašus Tirānijas Kursus, kuri par laimi Dziļmeža apmācības centrā tieši bija atvērušies. Lūk, arī attiecīgais kabinets, tieši starp pasaules valdniekiem un jaunajiem agresoriem!
Kabinetā pie galda sēdēja noraizējies Apogs, kurš bargi uzlūkoja Zintish no savu "Versace" saulesbriļļu apakšas. Blakus rakstāmmašīnu klabināja sekretārs Varāns.

- Vai ir patiesa vēlēšanās paverdzināt tautas?, interesējās Apogs no pagaldes izvilkdams nelielu koferīti.
- Vēlos asiņaini valdīt, stingri atbildēja Zintish, apsēzdamies mīkstā ādas krēslā.
- Varān! Materiālus!, pēkšņi ieķērcās Apogs. Varāns trīcēdams ieslēdza projektoru. Uz ekrāna pie sienas parādījās pirmais diapozitīvs.
- Mēs vēlamies jūs informēt par pašreizējiem rezultātiem!, autoritāri noburkšķēja Apogs.

Pirmajā attēlā dažādu pļavas ziedu un katusu sabiedrībā atradās Rasbainieks ar izkapti rokās. Rasbainieks cieši skatījās uz divām gladiolām, kas bija pazemīgi noliekušas savas galvas.
- Totāla disciplīna!, svinīgi noteica Apogs. - Varān, nākošo!
Nākamajā slaidā Tītars valdīja pār ķerru. Ķerra, kas lāgā negribēja braukt pa dubļaino gravu, tika spārdīta ar kājām, dauzīta ar cibu, bet finālā pakārta pie virves nelielas eglītes galotnē.
- Pilnīga paklausība!, lepni nogrozījās Apogs. - Varān, tālāk!
Ekrānā parādījās netālu mītošā Alfrēda Žabrāna mājsaimniecība, precīzāk, kūts. Kūtī dega sveces, uz grīdas sārti mirgoja pentagramma, un, cik varēja spriest, uz laktas atradās dēmoniski klukstošu vistu koris. Vairākām vistām galvas slēpa baltas kapuces. Pats Alfrēds ar palīgstrādnieci Rasmu bija nokrituši uz ceļiem un vērās siles virzienā, uz kuras bija nostājies Cūķis ar 2005-ā gada kalendāru rokās. Alfrēda un Rasmas skatieni izstaroja pazemību un nolemtību.
- Mūsu pirmais absolvents!, pieklaudzināja pie galda Apogs. - Nu kā, pierakstamies! Pātagas, ķīmija un benzīns mūsu, maiņas spāņu zābaki jānes pašam.

Zintish kā transā klusējot pamāja ar galvu un pierakstījās.

ščas hohfilcenē pa eirosportu bija lielisks kadrs
kopā plīvoja karogu triumvirāts - latvijas, lietuvas un dienvidkorejas

+1 bez noineres mums tagad vēl ir miriama gesnere
ir par ko fanot!

bļaaaa :))