ir, protams, lietas pasaulē, ka var mani pa īstam pārbiedēt
lūk, ieeju savā istabā, meklēju jakas kabatā nopirkto cigarešu paciņu, un, protams, ieslēdzu gaismu, tādēļ, ka bez tās es ņihuja nesaprotu
pagriežu muguru pret elektrības slēdžiem
un šie slēdži, nezinu, kas notika, bet paši parubījas nost, nesaprotu kā, taču gaisma nodziest
liekas, ka tev aiz muguras visu laiku gājis cilvēks, kurš to savu mērķu vadīts ir izrubījis
mamma