lūk, psihodēlisks piedzīvojums:
vakardien noskatījos 2003.gada k/f "shattered glass" (tas ir tāds tiešām ļoti labs kino par žurnālistiku), gribēju jums par to nedaudz pastāstīt, taču adekvāti to izdarīt nav iespējams, pēc tam vispār vajadzēja aiziet pēc simts gramiem

tur sižets ir tāds - viens reportieris (haidens kristensens) žurnālā safabricē faktus pusei no saviem rakstiem, nu, pat nevis safabricē, bet izdomā vispār notikumus no galvas, vienā citā medijā viņu pieķer dēļ fakķegas pie dirsas un zvana viņa redaktoram (pīters sarsgārds). tad, lūk, šajā filmā sarsgārds ir šausmīgi līdzīgs manam bijušajam FHM redaktoram sandrim metuzālam. pie tam pēdējās trīsdesmit minūtes ir tādas, ka kristensens kaut ko dirš sarsgārdam, a pīters sēž, klausās, neko nesaka, viņam tāda kruta psiholoģiskā loma - kad vispār neko nedarot, galvā aizdomas pārvēršas pārliecībā. stereoefekts ir tāds, ka jo vairāk skārsgārdam aizdomas pārvēršas pārliecībā, jo vairāk viņš kļūst līdzīgāks sandrim metuzālam.

karoče, žēl, ka es vai avotiņš neesam līdzīgi kristensenam, savādāk šo kino varētu garajos ziemas vakaros kruķīt ar projektoru uz mūkusalas ielas nama sienas, rēkt un lietot smagās narkotikas

ps runājot par sarsgārdu, tad, ja var ticēt faktiem, žurnāla pedophile weekly gada gaidītāko filmu an education ir jau noskatījusies visa jaunzēlande, un visiem ir paticis

publicējam uzbudinošus fotomateriālus:

thhh, golden globēs ir atraduši vietu filmai "julie & julia"
tā ir nominēta komēdijām
tur, acīmredzot, vajadzēja rēkt eimijas adamsas nervu breikdaunu momentos

vēl, vot es domāju normāliem cilvēkiem droši vien mīļākie kinobrīži ir tādi, kur skūpsts uz vaterlo tilta, vai tur, marlons brando, vai klints īstvuds ar sarežģītu feisu dodas pretī saullēktam vai arī saulrietam, atkarībā no režisora kaprīzes - a man ever mīļākais kinomoments ir tas, kur džodija fostere finčera "panic room"'ā ar gāzi močī noziedzniekus
(te var pastīties, kas nav redzējis - tas varbūt atsevišķi nav tik efektīgi, taču filmā kolu jūs izdzersiet kopā ar glāzi)

snorkes jaunkundze paceļ tēmu
kas attiecas uz mani, man kā vektora don't isolate your own dick pārstāvim samērā sarežģīti vispār tur saprast...

nu, es, protams, arī nedomāju, ka internetos apspriežamais darbs no iecienītā žanra "sacerējumi par ļeņinu" ir īsts, taču pat izdomāts tas ir ģeniāls
( ... )

svētki :))))
http://cost.livejournal.com/211941.html

pēc snorkes jaunkundzes ieraksta galvā kaut kāds blakusaspekts šim pasākumam "15 gadus gaidīt princi" - tas, ka meitenēm apziņā ir vienlaicīgi apziņā šis princis, taču nu vēlams, lai princis būtu ar kādu pieredzi mīlas un attiecību jautājumos
taču tajā pašā laikā viņas vēlas pie šī prinča jaunas un nevainīgas, tipa, tā ir kaut kāda pievienotā vērtība
bļaaaaa
tā nav nekāda pievienotā vērtība
meitenes, saprotiet to, ka es te savā tridčatņikā varu nokrešot vienalga uz šādu snorkes jaunavu ar 15 gadu stāžu, vai arī uz prostitūtu ar tādu pašu, sirdij taču nepavēlēsi
taču meitene, kas būs dzīves laikā iemācījusies nepist džekam smadzenes - tas ir zelts, briljanti, par to es esmu gatavs staipīt otro pusi uz rokām
līdz šim man ir veicies

izlasīju šellijas ierakstu par pārsālīšanu un padomāju, ka nekad neko dzīvē neesmu pārsālījis
respektīvi, esmu pagatavojis gurķu-tomātu salātus ar esenci etiķa vietā, kurus pats personiski arī apēdis, nepamanot nekādu atšķirību
esmu kruta pārmočījis piparus vienā sakņu sautējumā
droši vien vēl atradīsies kaut kādi kulinārie varoņdarbi

bet toč, ar sāli ir kaut kā tā, ka es apbrīnoju, kā meitenes drosmīgi viņu tur ber bezmaz tējkarotēm un kaisa šķipsnām - man bieži ēdiens tieši kaut kāds nedasālīts pirms fināla sanāk, nu un tad es tur pieberu beigās nedaudz, cik vajag, bet kā var kaut ko pārsālīt - mistika :)

national - austria 2-1 pēc pirmā puslaika
es uz totals uzliku daudz, uz +2.5
varu iet pēc šampanieša un varat mani apsveikt