atgriežoties pie nepatīkamā - mēs nekad neuzzināsim, kas notika 70-gadīgas sievietes galvā, kura izmetās pa logu, bet liela taisnība varētu būt sc lietotājai crescendo par depresiju
kad nevis vienkārši nothing to live for, bet vispār neko negribas - negribas, piemēram, ēst
pāris mēnešus atpakaļ mēs ar rūtu viņu (nelaiķi, ne crescendo) cienājām ar pusdienām, es viņai no vietējā tirdziņa nesu mājās pienu un biezpienu, pēdējā mēnesī - viņai neko vairāk nevajadzēja

labi, nākamo psto uzrakstīšu par mīlestību

tātad, ar mīlestību ir tā, ka jaunībā ir kaut kāda fanātiska tieksme zēniem piesaistīt meiteņu uzmanību ar zināmas varmācības pazīmēm
sākumā vēl ņirdz par džekiem, kas rausta meitenes aiz bizēm

taču izstāstīšu notikumu
padsmit gadu vecumā pienāk brīdis, kad domāt par skolu un sportu kļūst simtreiz garlaicīgāk, kā domāt par meitenēm
meitenes ir kļovas
viņās sāc baigi samīlēties, viņas tev arī atbild ar maigiem skatieniem, kas no malas izskatās pēc "cūka, bļa, un huligāns", bet patiesībā, tikai mēs ar čārliju bukovski zinam, kā ir patiesībā

un tātad, mēs reiz aizbraucām ekskursijā ar jaunāko klasi, un es šausmīgi ieķēros tur vienā 10.klases gaišmatainā meitenē - piekrītiet, ja tu dzīvē neesi kādreiz ieķēries blondīnē, tu esi sūds, nevis džeks
ko es daru?
es jau tajā laikā zināju, ka nu vispār vajadzētu pateikt - var, es tev nopirkšu saldējumu, aiziesim kopā uz parku, noskūpsti mani
tā vietā es, jūs smiesieties, iemetu viņai ar pa ceļam atrasto čiekuru
kāpēc es to izdarīju - es vienkārši nezinu
kaut kādi idiotiski instinkti pārbrauca veselo saprātu

es nesaprotu, kāpēc mēs tik muļķīgi rīkojamies
bet tas strādā, ja kas