vakardienas vakarā pavadīju dažas stundas izlasot Nezināmā Autora darbu gangsta fiction žanrā "околонуля" par, neticēsiet, literatūras mafiju
par kuru krievijā šobrīd daudz runu, vieni saka, ka uzrakstījis kremļa ideologs surkovs, citi - ka pieklājīgs rakstnieks lipskerovs
grūti pateikt, kuram taisnība, es tik labi neorientējos kaimiņu burtos un teikumos

bet vispār lj tika izteikta doma, ka autors ļoti kosī zem peļevina
pēc tam tika izteikta doma, ka zem sorokina arī kosī
man vēl liekas, ka tur ir šis raksturīgs tajanai tolstajai
utt

tāpēc beigās, šķiet, tas viss kopā ir nevis asiņainās gebņas ciniskā propaganda (tur viena no galvenajām tēmām ir tāda, ka viss tiek pirkts un pārdots, korupcija visos līmeņos, bet tas jau tikai normāli, korupcijā arī ir dvižuha, a ja tu, iedzīvotāj, nemīli savu valdību, tad sūds tu esi, nevis cilvēks, un vnk nemīli dzīvi etc)
bet tāds pamflets par krievu moderno literatūru
it sevišķi stjobs sākas tad, kad sižets strauji pagriežas japāņu horrora virzienā, kāda tur gebņa

vēl tur vienā no epizodēm personāži grib uzspridzināt rīgas krievu drāmas teātri :)
bet vispār diezgan laba grāmata, ja pagadās, izlasiet

cilvēces pēdējo gadu mazais ieguldījums izglītībā novedīs šo pašu cilvēci pie milzīga posta
runa nav tikai par mūsu valsti, runa ir par visiem - drīz pienāks brīdis, kad tautas zemākajam slānim būs ļoti daudz brīva laika
šobrīd jau var beigt spriest par to, ka proletariāts ir vajadzīgs, jo nepieciešami taču visādi sētnieki un krāvēji
a vot ņihuja
zinātnieki prognozē tuvākajos gados vēl lielāku automatizācijas līmeni, viņi saka, ka pēc gadiem pieciem desmit jau visu darīs roboti - un slaucīs ielu, un mazgās tačkas mazgātuvēs, pie mums to laikam nevar saprast, tāpēc, ka tikai pie mums tarņikā sēž tantiņa, a jebkur citur eiropā automāts pats atpazīst tukšo pudeli un nekādas tantiņas nav nahuj vajadzīgas, līkrokainie koderi pašdrestruktēsies

agrāk kāds bija cilvēka sapnis - ka viņš būs spējīgs uztaisīt savu robotu, kas pārdos cukurvati pārējiem pret citiem labumiem, un cilvēks tikmēr pavadīs laiku lasot haidegeru, nodarbojoties ar kaligrāfiju un domājot par alternatīvās degvielas iespēju, kamēr visa nafta vēl nav izkačāta
forget it
tā vietā vienīgais normālais sabiedrības slānis, acīmredzot, būt tas, kur vieni otriem cenšas ieparīt aifonus

jautājums - ja izglītības līmenis nepaaugstinas, bet proletariāta pieprasījums darba tirgū samazinas, acīmredzot iestāsies kaut kāda kritiskā masa, pie kuras būs skaidrs - ka vai nu mēs samočīsim bydloproletariātu, vai arī bydloproletariāts zamočīs mūs un ies laupīt veikalus
tas viss, protams, neattiecas uz lauksaimniekiem, kuri vienīgie paši sev producē pārtiku, un mēs viens otram neinteresējam

a kāda ir izeja? kāds ir plāns?
varētu, protams, nošaut daļu tautas, taču acīmredzot tur traucē kaut kādi humānisma mehānismi (kuri vienmēr ne ģelu izlien ārā)
koncentrācijas nometnes? a ko viņi tur producēs, un kāda hrena pēc mums būtu tās jāuztur?
nekvalitatīvs šņabis un deviņprocentīgais plastmasas alus, protams, labi strādā kolektīvā ar televizoru, taču tas viss kaut kā tikai zombē - un kritiskās masas gadījumā pilsētas centrā tāpat būs džona romero piemiņas vakars

es gan dzirdēju šādu krutu ideju
ka nākotnē varētu ražot ļoti spēcīgas, tipa aizliegtas, taču viegli pieejamas (un ne pārāk dārgas) narkotikas (valsts kontrolē trafiku), kuras lietotājam tā glušītu smadzenes, ka viņš nebūtu spējīgs iziet ārā uz ielas, nu, un intensīvā lietošanas formātā nogalinātu pilsoni līdz 30 gadu vecumam
nav slikta ideja

kāds tas grišems tomēr ir grafomāns
jau pusgrāmtu apslaktējis, a miera kā nav, tā nav