Tikšanās ar kara veterāniem un absolventu salidojums paiet oldskūlīgā gārgšanā minūtēm lidojot vēja spārniem - Francijas policijas lepnums un ievērojams restorānu dedzinātājs Stīvs Mārtins konfliktē ar Džonu Klīzu, apgūst morālo audzināšanu pie Lizas Tomlinas un dodas ciemos pie Džeremija Aironsa. Pasākums tai paaudzei, kas savulaik aizvadīja diezgan laimīgas minūtes kompānijā ar slaido gaišmati, kuram trūka vienas kurpes. Mārtins dzenas pakaļ vērtīgu mākslas priekšmetu laupītājam Tornado, lai kulminācijas brīdī pilnā Romas pāvesta uniformā nomauktos uz galvas Vatikāna apmeklētāju pūlī, un iemantotu presē cēlo iesauku "franču idiots". Taču sarakstīts ir aizrautīgi, nostalģijas daudz, un beigās izrādās,  ka klasiskais brauciens ar vēderu guļot uz oficianta ratiņiem aizvien ir daudz smieklīgāks par moderno pirdienu tortē. 

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / :))  / afigkino

Vīrietis pamostas uz kāda no Tokijas daudzskaitlīgajiem trotuāriem, lai nekavējoties mestos palīdzēt tantiņai uzmest smagu saini pa kāpnēm. Pēc labā darba finalizēšanas nekavējoties tiek meklēts jauns palīdzības upuris - vīrietis neatceras savus pases datus, taču atceras, ka viņš ir Supermens, kura uzdevums ir palīdzēt pēc iespējas lielākam daudzumam pilsoņu, vēlas viņi to vai nē. Nelaime vien tā, ka visas superspējas varonim ir atņēmuši riebīgie ienaidnieki, iefiltrējot galvā kriptonīta gabalu. Supermena mājas Ziemeļpolā tikmēr neatgriezeniski iet bojā, globālā sasilšana kausē ledājus, projām dodas labie lāči ar vēl labākajiem pingvīniem. To visu viņš stāsta savai jaunatrastajai draudzenei no televīzijas, kura domā vai hipertimurieti nodot durkā uzreiz vai arī mazliet vēlāk.

Tipiskā japāņu šiza, kas no vēstījuma par cilvēku ar tendenci laist vējus bērnu pulciņa priekšā palēnām pievēršas ekoloģijas problemātikai, vēlāk pagriezīsies vēl par 180 grādiem. Beigās nākas konstatēt, ka filmas ideja ir pavisam laba, ja scenāriju pārrakstītu un iedotu rokās kādam no jaunajiem amerikāņu režisoriem, kurš savukārt pusi no kino pārfilmēt cilvēciskā formātā - būtu stabils hīts. Būtu, ja būtu.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd. / afigkino 

Tēma, kurā ebreju specnazs Francijas mežos ar apaču metodēm noņem skalpus nacistu patruļām - tā ir tāda tēma "starp citu" un kontekstā izskatās ne mazāk bezjēdzīgi kā pārējais notiekošais. Kventina galvā domas un idejas virmo, taču, ak, nelaime, spuldzīte virs galvas tā arī neaizdegas, kamēr kino iet uz priekšu; ar tādiem pašiem panākumiem mēs varētu izdomāt ideju par to, kā divi zombiji strādā policijas iecirknī, un tālāk filmēt, kā pavisam normāls inspektors izmeklē pavisam normālu lietu, ik pa laikam epizodiski parādot, kā viens zombijs fonā raksta protokolu, bet otrs kaut ko rakņājas kompjūterā, un uz jebkuriem jautājumiem "a kāpēc tas viss?" mēs varēsim atbildēt, ka, redz kur, mums ir policisti-zombiji, ko jums vēl vajag? Aptuveni tāds pats sakars mērgļiem ir ar filmu par mērgļiem, ja neskaita to, ka pa īstam smieklīgi Tarantiniča filmā ir tās piecas reizes, kad šis pats vārds "mērgļi" tiek pieminēts, taču to visu mēs izgājām jau tajos laikos, kad Klūnijs stāstīja mācītājam par jobanajiem vampīriem.

Aptuveni tādā pašā garā tiek nesta sižeta otrā līnija, kurā ar sinefīlijas palīdzību tiek uzvarēts totalitārisms. Labi, tas nav nekāds grēks - Kventinam šī nebūt nav pirmā reize, kad viņš nespēj tikt galā ar filmas konkrēto vēstījumu, taču vismaz agrāk viņš katru savu izteicienu spēja nobeigt kā dialogu ar mironi, ellišķu šaušanu guļus stāvoklī no mašīnas kapota, adatas triecienu kokaīna sirdī. Nolādēts, Kventin! Agrāk brīdī, kad tu nespēji sakarīgi pabeigt huzāru anekdoti pie viesību galda, tu taču vienmēr fināla vietā varēji pēkšņi sadauzīt šampanieša pudeli pret grīdu un uzlēkt ar satriecošu dāmu uz galda, lai traukus plēšot dragātu tvistu! Ne tā?! Tad kā tu atrisini epizodi traktierī ar fašistu, kinozvaigzni un Bredu Pitu? Tu to atrisini kā džeks? Tu to atrisini kā memmesdēliņš.

Mēs te visu saprotam, Kventin, ka tavs kino ierindas kinoapmeklētājam ir pēdējā cerības bāka mēģinājumā kaut kā vismaz saskarties ar "mākslas kino" - jā, jā, tu esi glābējs tajos brīžos, kad cilvēks sāk pārdomāt, vai visi šie piektdienas vakari ar kārtējo "Es mīlu tevi, vecīt!" gadījumā bez naudas makā nesāk arīdzan laupīt daļu no veselā saprāta, kad pienācis laiks jau krietni specifiskiem jautājumiem, kurus uzdot sev. Tavu "Mērgļu" boksofisa nopelns nav tik daudz tava kino panākums, kā gan pārējā kino dramatiskais stulbums, kas čuvakus noved tādā stadijā, lai stilīgi skatītos absolūti bezstilīgu kino un sāktu Izdarīt Secinājumus! Okei, viņi vēl dziļdomīgi paklusē pie taviem sinefīlajiem jokiem par Pabstu, avīzē tāpat vēlāk uzrakstīs, kur prikols, a līdzdalībai ne vienmēr ir nepieciešama sapratne. Bet tu, laovaj, esi dzirdējis šos secinājumus vispār dzirdējis, nimada rips?! Man tā vien gribējās pa nakti aizlīst kā jūsu mērglim līdz kinoteātra afišai, lai uzpūstu tur grafiti "Satīra par Eiropas un ASV kinoindustrijas vērtībām no cilvēka, kas jums atnesa stāstu par pulksteni pakaļā". Nē, es jau neiebilstu. Taču pie taviem "Rezervuāra suņiem" vispār tādi jautājumi kādreiz, bļa, pacēlās? Vot! Ej un skaties tagad acīs savam draugam Rodžeram Eiverijam, uzzini, ko viņš domā par Kingkonga lapiņu uz pieres - varbūt uzreiz tur vajadzēja uzzīmēt lillā p.?! Ja nu mēs tev piedotu.

Vispār jau Kventins ir malacis, viņš nes tautai gaismu un tt. A es personīgi jūtos pazaudējis pēdējo bezkaunīgo huligānu Holivudas industrijā, pēdējo bēdīgi slaveno mērgli.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. - / afigkino

Japāņu animācijas galvenā guru Mijazaki jaunais darbs (pēc sižeta - brīvs "Mazās nāriņas" pārfrāzējums) no iepriekšējiem atšķiras, galvenokārt, ar to, ka šoreiz tas jau ir pavisam konkrēti domāts bērniem, pie tam pašai mazākajai auditorijai. Teksta ir maz un tas ir pavisam vienkāršs, pavērsienu vietā te ir tāds kā nešnal džeografiks par zemūdens pasauli ar piecsimt sazīmētām zivīm un citiem jūras radījumiem, no jūras valgiem mazā piecgadīgā nāriņa sava drauga Sosukes namā iepazīstas ar šķinķa burvību un māca pārējiem mīlēt dabas katastrofu daili. Principā šī būtu vizuāli skaista animācija, kuru var aplūkot tāpat vien, taču tur ir vienkārši fantastiski labs desmit minūšu fināls, kurā viss, kas cilvēkiem ir jāzin arī pirmsskolas vecumā, tiek pateikts kādos piecos efektīvos vārdos.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. + / afigkino

afigennā vieta
http://en.akinator.com/
paldies kidijs

TAS MAITA VISU ZIN! UN ČAKU BERIJU VIŅŠ ZIN!
ščas iekaķīsim čaka berija vietā maiklu staļinu

meitene paziņoja, ka vakarā mēs skatīsimies k/f twilight
tas nozīmē, ka līdz gada episkākajam kinoatčotam nav vairs ilgi jāgaida!!!, thhh

pašam sev kādu saldumu veikalā nopirkt - tas manai galvai ir daudz par sarežģītu
bet ja atnes, tad divi biezpiensieri kārums ļoti uzlabo garastāvokli!

nē, tēkreklu bāzt biksēs, arī ideja
kā tādam narkomānam!

šķiet, mūsdienu ietekmīgākais mūzikas medijs pitčforks publicējis savus 500 šīs dekādes galvenos hītus
jāsaka, ka laikam ļoti, ļoti adekvāts tops
var sēdēt un izglītoties ar otrā logā atvērtu jūtubi

vispār 2000-ie tāds pizģecs drausmīgs
outkast, jay-d,  lcd soundsystem vairumā, šķiet, tur animal collective un hot chip un nevienas rokmūzikas himnas,nu, "maps", jā
pesonību, tipa madonnas, kailijas un britnijas vietā mia, rihanna un misija
mērkaķi tālu, belle & sebastian pēc inerces - bet ja b&s pēc pirmajiem trīs superalbumiem deviņdesmitajos tur vēl kaut ko dara, tad viss laikam tiešām ir ļoti slikti

un konkurzs
raksta savā LJ blodziņā antons borisovičs n.: vienā no normandijas novada pilsētiņām antikvariāta un suvenīru veikala skatlogā esot pamanīts šāds diezgan sens plakāts:



čo eto?
( konkurza atbilde )

nē, nu es taču nopietni saku, ka tarantino nes ar savu filmu gaismu tautai
dēļ šāda komentāra psihopātiskajā komūnā dēļ es esmu viņam gatavs piedot visu
tur vēl komenti ahujennie
un tā šobrīd notiek visā pasaulē!