man tagad ir jauns mīļākais kino pasaulē, vācu "naudas viltotāji"
noteikti labākais žanrā "filmas par koncentrācijas nometnēm"
man nekad nav īpaši paticis šindlera saraksts vai pasākums ar roberto
bet te:
varoņi uzzīmēti tik neviennozīmīgi un vispār no klasiskās literatūras vadoties - uzreiz sajūta, ka cilvēks tur lasījis dostojevski vai ficdžeraldu, un tas ir kaut kā nācis ļoti par labu
un vēl tas kino ir tāds repetatīvs tehno absolūts, tur pasākums tiek griezts no bļāviena "piecelties" līdz bļāvienam "piecelties"
tādu ritmu ieturēt laikam tikai eiropā māk
un fināls kruts ļoti
vispār, vot, ģeniāla filma no sākuma līdz beigām, ka es jums saku
martcore
.:..:.:.:: .:.::
.:..:.:.:: .:.::