nodzinu bārdu, iedzeru kafiju, spiežu turnīra pogas
ENERDŽAIZ!

īsts cibiņš ir tāds cibiņš, kurš šādā situācijā nevis pa galvu, pa kaklu metīsies uz objektu, bet vispirms kulturāli ierakstīs postu cibā!

sāku geimot elektrisko kvestu 'nibiru: age of secrets', kurš pagaidām atstāj drusku psihodēlisku iespaidu

mans galvenais varonis, superarheologs, prāgā ielaužas pa logu svešā dzīvoklī, kur saņem pa galvu no nezināma oponenta, pamostas otrā rītā, atrod vannā sievietes līķi...
un pēc visa tā sāk staigāt apkārt pa pilsētu pirkdams bomžiem cigaretes, kā arī kaut kādu suslu pensionāram
tiesa, pūliņi vainagojās rezultātiem - bomzis mums atļāva savākt pāris tukšās pudeles
ņemot vērā to, ka galvenais varonis jau spēles trešajā minūtē iebāza sev kabatā netīru grīdas lupatu, varu vien iedomāties, kāds būs šīs elektriskās izpriecas tālākais naratīvs
moš varēs kāpt pa progresa kāpnēm, un atļaus nopizģīt kaut kur krāsaino metālu vai ledusskapīti izjaukt atkal

a man slinkums šašliku marinēt