starp citu, viens no mūsu zemes gānītāju LJ un citos segmentos argumentiem ir tas, ka valsts pārvaldes mehānismi esot savulaik iznīcinājuši rūpniecību un industriju Latvijā, VEFs neražo likvīdus telefonus, etc.
varu padalīties šajā jautājumā ar pieredzi. kādreiz, aptuveni 97-jā gadā, es strādāju par tulku-referentu ģenerāldirektoram vienā no rīgas fabrikām, kas ražoja apgaismes ķermeņus, tb, lampas un spuldzes, sakarā ar to biju pilnīgā lietas kursā, kā un kādos variantos bizness vispār notiek. mēs, piemēram, sūtījām šos apgaismes ķermeņus ar vilcienu, kas brauca bezmaz pusgadu, uz tālo zemi uzbekistānu. uzbekiem mūsu spuldzes bija nepieciešamas kā ēst.
kad krievijas ekonomikā grohnula krīze, un kļuva skaidrs, ka vagonu mēs aizsūtīsim, bet garantijas, ka par to kāds arī samaksās, vairs nav ģenerāldirektors nolēma drusku pārstrukturizēt seilus un uzsāka sarunas ar IKEA. tas, starp citu, vērtējot no šodienas ir viens no ģeniālākajiem lēmumiem mūsu industrijā. tolaik varēja ļoti mierīgi dempingot, mūsu produkcija bija samērā lēta.
kad IKEAs pārstāvis, kas ļoti ieinteresēti ieradās uz svinīgo tikšanos, ieraudzīja piedāvātos paraugus, viņš teica aptuveni un caur rindkopām, zajebisj, cik tas viss būtu bijis kruta gadus 30 atpakaļ. to viņš teica rūpnīcai, kuras ražotās lustras vēl tagad stāv kremlī. IKEA tomēr pasūtīja kaut kādu nelielu pārbaudes porciju, pēc pāris mēnešiem noskaidrojās, ka aptuveni 10% piegādātās produkcijas pēc viņu ekspertu domām un testiem ir brāķis.
es pareizi jums izskaidroju, kā latvijas valsts struktūras sagrāva latvijas industriju?