te jau sc lietotāja fadu minēja (paldies, paldies!), bet šorīt lj attiecīgajā komūnā ziloņi taurē
plkst 21 vakarā intervija pa NTV ar pasaules labāko rakstnieku viktoru peļevinu
tur prikoļna, piemēram, anonsā balss stāsta "он никому и никогда не дает интервью"
kamēr ekrānā ir nepārprotami redzams, ka viņš intervijas sniedz
karoče, čuvaki ir sapratuši prikolu

es pats personiski domāju, ka tas ir saistībā ar "generation p" filmu, kura tūlīt tūlīt būs uz lielajiem e
un viņam reāli ir samaksājuši miljonu dolāru, lai viņš aizietu uz televizoru
jā, internets uz šo pārraidi tiek atrubīts, tā ka jāskatās būs konkrēti TELEVIZORĀ

atcerējos un atcerēšos mūžīgi vot šādu storiju
reiz sensenos laikos es ar savu eks-frau ceļojām ar autostopiem uz eiropām
braucot cauri polijai galvenais uzdevums bija neiepisties varšavā, kas šajā ziņā nav pilsēta, bet ārprātīga elle, kurai ir jāapbrauc apkārt ar kaut vai simtskilometru līkumu, beigās jānokļūst uz poznaņas trases, man frau teica, ka pastāvot mitoloģisks pagrieziens 10 km pirms varšavas robežas
nu un visi poļi - mudaki pēdējie, nežēlīgi autostopētāju slepkavas

taču varšavā mēs kaut kādā paradoksālā veidā iebraucām, tagad stāvam british petrol benzīntankā, grozām galvas, pētam karti, pienāk kaut kāds čuvaks - jūs uz kurieni?
mēs sakam, ka ārā no varšavas kaut kā
viņš saka, ka mēs tagad atrodamies bezmaz varšavas centrā
mēs sakam, ka nu laikam ir pizģec, un te mums būs arī jānomirst
tad čuvaks, kas izrādījās benzovoza šoferis, mūs aizfigačīja uz kaut kādu varšavas centrālo nomali, kur bija skaidrs, ka varšava ir kaut kāds tāds pasākums ar aglomerātu simtstūkstoš kilometru apjomā
caur šo aglomerātu mēs gājām ar kājām un braucām bez biļetēm ar autobusiem visādiem from sunrise till dusk

mēs izgājām ar kājām cauri vienkārši neskaitāmām poļu mazpilsētām
bērni gāja uz skolām, un cilvēki uz darbiem
a mēs bijām noguruši līdz nāvei
mēs atradāmies kaut kur polijas vidū, gribējām tikt līdz pirmajam benzīntankam un atlūzt, kad mūs paņēma polis, bankas darbinieks, kas pēkšņi mašīnā ierunājās - a negribat palikt pa nakti pie mums?
skatāmies - vroģe nav pedofīls nekāds, nu un why not

čuvags piebrauca pie savas bankas, mašīnā iekāpj viņa laulātā draudzene, kas arī strādā bankā, viņš viņai cenšas ētiski paskaidrot situāciju, viņa viņam saka, bļe, kas te notiek? ahujel galīgi?
viņš viņai, nu vot paņēmu uz ceļa divus nelaimes putnus...
a pēc tam mēs ar viņiem ļoti sadraudzējāmies, poļa laulātā draudzene mums izgatavoja sviestmaizes, mēs beidzot iegājām dušā, pamurkšķējām ar viņu sīko meitiņu pa angliski (viņa tur mācījās), tērzējām ar namejiem, un otrajā rītā gandrīz vienā rāvienā aizbraucām uz briseli.

es par to, ka, redziet, visām tautām pasaulē atrodas labi un brīnišķīgi cilvēki.

apgūstot kinodramaturģiju, šodien uzdūros ekslera konceptuālajam jautājumam par to, kāpēc krievu bojevikos ir tik tupa uzrakstīti dialogi, ka jāiet pakārties

es vot aizdomājos par šo jautājumu
pirmkārt, ideāla action filma ir tāda, kurā nepastāv problēma ar dialogiem, jo nepastāv pašu dialogu. action filmas varonim ir jāaizver rīkle un jāpārlādē pistole. "shoot 'em up!" - paraugs vienkārši.
un tomēr, ja kaut kādi vārdi tiek action filmā izmantoti, tiem VISIEM ir jābūt vērstiem uz darbību.
frāzes
- padod patronas!
- kur tas mauka atrodas?
- skrien pa trepēm!
visas iederas action filmā, kamēr frāze
- kādēļ tu man atņēmi meiteni?
darbību ievērojami bremzē.
taču pastieties, kādus principus kaut vai luks besons izmanto savās filmās. tur, ja kaut ko arī runā, tad tikai nesoties milzīgā ātrumā. lielākaias feils - apstāties.
nu un tas, ka amerikāņi var mierīgi fakoties, kamēr krievi nevar bļeģoties, situāciju labāku nepadara.