nu un tātad galveno sporta notikumu amerikāņu sporta dzīvē
superbowl, arizonu pret pitsburgu, cibā skatos es vienīgais
atgādināšu, ka laikam jau trešo gadu pēc kārtas

bļe, šitais tačdauns, uz kuru visa komanda tā strādāja, čuvaki, es nupat redzēju megavēsturi pats savām acīm dzīvē ekrānā!
šitais viennozīgi ieies v.annālēs

A for Arab Strap and Asian Dub Foundation
B for Beatles and Bearsuit
C for Cure, the and Captain Beefheart
D for Dandy Warhols and Datblygu
E for Elastica and Enya
F for Fall, the
G for Guided By Voices and Gang Of Four
H for Half Man Half Biscuit and Helen Love
I for Insta and Inter
J for Joy Division and Jesus & Mary Chain
K for Kitchens Of Distiction and Knife, the
L for Lee Perry and Ladytron
M for My Bloody Valentine and Melys
N for Neko Case and Nirvana
O for Opal Bastards
P for Pixies and Prolapse
R for Replacements and Radiohead
S for Smiths and Sonic Youth
T for Tystion and Two Dollar Guitar
U for U2 and Unintended
V for Velvet Underground..
W for Wedding Present...
Z for nothing

esmu ticis pie viirusa, kas ceeli nonesis no kompjuutera te dahuja lietu, piemeeram, latvieshu valodu
gaidaama jeblja ar logu paarinstalaaciju
un es tik skaisti biju salicis sev fairfoksa tuulbaaraa bukmaarkus!

aizmirsu piebilst, ka pamodos pirms divdesmit minūtēm, labrīt
superbouls bija ļoti zajebisj

kruta :)

Filma no Tobija Janga grāmatas atšķiras aptuveni ar to pašu, ar ko rakstnieks Beigbeders atšķiras no rakstnieka Peļevina - tas ir stāsts par to pašu, tikai parastajiem amerikāņu padomju darba cilvēkiem, ar kuriem vajag vienkārši un bez mēles vaigā. Janga grāmata par "kondenastas apdiršanu" (patentēju) vispār ir ļoti forša, asprātīga un interesanta, taču tur, kur viņam ir satīra, režisoram Veidam ir visparastākā ržaka. Lūk, no vienas puses es viņu saprotu. Galu galā smalkos jociņus lielākā daļa publikas nesapratīs, savukārt industrijas insaideriem tas vispār ir nafig vajadzīgs - viņi to visu zin tāpat, tāpēc koncentrējamies uz direktrises muguras apharčošanu un suņa izmešanu simts sešmimt septiņdesmit devītā stāva. Rezultātā kino, protams, pamatīgi miso pointu, taču tur ir vairāki pilnīgi neaizmirstami momenti, tipa, skrējiens pie indiāņa pēc kokaīna, etc. lai sačakarētu Janga grāmatu tomēr ir jāpieliek titāniskas pūles, bet Veids vēl ir jauns režisors.
Nē, filmas vislielākais trūkums ir tajā, ka Pegs vienkārši tupa pārspēlē. Tas viņam galīgi nepiestāv.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / opa, ņihuja / apm.ņurd. / afigkino    

kā teica varonis vienā no "fjodora dviņatina" skečiem
моя фишка - В ЕСТЕЕЕЕСТВЕННОСТИ!!1

affair saka vārdu un pidarasiem būs jāmirst ellē

Man šķiet, šī filma no dzimtenes faktiski izraidītā korejieša Kim Ki Duka vēsturē - tas ir atslēgas brīdis un patiesības moments. Ja agrāk viņš mums visiem bija vienkārši šamanis, bet pirms anekdotes par četriem gadalaikiem vienkārši diezgan parasts Āzijas kino pārstāvis, un mēs apzināti pievērām acis uz ļoti daudz ko viņa filmās, pilnīgi brīvprātīgi ļaujot sevi apmānīt - tad tagad priekšskars ir kritis, un mēs jau varam skaļi runāt par metra metodoloģiju. Jau trešo filmu pēc kārtas viņš paņem malaizieša Tsai Min Laņa filmas sižetu  un sagriež to 180 grādos uz to pusi, kuru Kims kādreiz kino redzēja pašu pirmo - jā, uz francūžiem Trifo un ģeniālo Anrī Žoržu Kluzo.

Taču savā stāstā par komunistisko realitātes tauriņu un tā efektu viņš arī vienlaicīgi ļoti daudz ko paskaidro par savām iepriekšējām filmām, it sevišķi "Time", ka kino tomēr eksistē absolūtas nosacītības robežās. Ka kino kā tāds ir tomēr daudz vairāk pietuvināts tam, kas notiek mūsu sapņu realitātē, nevis ikdienas dzīvē. Tas ir ļoti drosmīgi, ja ņem vērā, ka kinematogrāfa virsuzdevums ir apmānīt. Bet te cilvēks paņem un pasaka, ka, jā, es jums meloju jūsu pašu labā.  Un vēl. Šis ir pirmais viņa darbs, kurā gandrīz pusotru stundu skan ne pārāk pārdomāta un aranžēta sižeta prelūdija satriecoši skaistam pēdējam klavieru akordam, un tāda taču bija arī viņa priekšpēdējā filma "Breath".

"Dream" atsevišķi ņemot varbūt nebūt nav tik spilgta filma kā citi Kim Ki Duka darbi, taču ļoti spēcīga kā gabaliņš no viņa lego. jo es pats jau sen visu viņa filmogrāfiju skatos aptuveni tāpat kā cilvēki skatās seriālu "Lost".

in 2009 martcore says
kim ki duks!   

bet vispār nāk galvā, ka vislielākais gada kinoprojobs jums ir tas, ka jūs neredzējāt filmu surveillance
es ļoti reti ar simpātijām attiecos pret filmām, kur pie ruļļiem ir dāmas
ne dēļ seksisma, bet tāpēc, ka breds bez normālas loģikas
dročīju tikai uz katrīnu bigelovu
nu un tagad arī linča meitu, tāpēc, ka kruta, gudra un prot aizraut, un vispār lieliski fenomenāli čotka filma viņai ir, man skauž