Viena nakts Ņujorkā turpat vai kinofilmas "Across The Universe" tīneidžeriskajā noskaņā, no bāra līdz bāram, no kluba līdz trotuāram. Vienīgais, "bītlu" vietā te nepārtraukti skan tāds vietējais indie, kuru, šķiet, Centrālajā parkā par prieku visiem spēlē 24 stundas diennaktī, bet puikas lomu ir uzņēmies Maikls Kera,džeks no "Juno" - domāju, viņam tagad arī tuvākos piecus gadus būs raksturlomas, kurā galvenais varonis ir ieinteresēts tikai kādā vienā specifiskā lietā, piemŗam, šinšillu audzēšanas procesos Kenijā vai arī gumijas zābakos; pret visu pārējo Maikls izturas apātiski. Ar gariem zobiem ļaut pēdējās divās filmās sevi pierunāt uz amūriem Ellenai Peidžai un Ketai Deningsai - teicams karjeras sākums.

Lai arī "nebeidzamajā pleilistē" daudz kas ir aiz matiem pievilkts (jauniešu nesaprātība visā krāšņumā!), forši taču, ālēšanās apokārt visu nakti pa pilsētu ar un bez spēkratu palīdzības, žvačkas kults, "es nekad vairs nedzeršu" sešos no rīta un pišanās studijā ar ieslēgtiem mikrofoniem, kur kādreiz rakstījās "Rolling Stones", ilgie strīdi par to, vai "Shit Sandwich" ir grupai piemērotāks nosaukums par "Balls Going Deep", es kaut ko vēl aizmirsu? Mēs te priecājamies par katru momentu, kas ļauj mums uz mirkli atgūt ugārā padirsto jaunību!

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. / afigkino    

Ja varētu iedot "Oskaru" par kāstingu, tad, skaitiet, Harisa komandai statuete ir kabatā. Visi aktieri tik teicami trāpa desmitniekos, ka šķiet, filma ir sarakstīta nevis pēc grāmatiņas, bet gan speciāli viņiem. Pēc tam, kad Apalūzas pilsētiņā vietējais bandīts un oligarhs Rendels Brags ('Džeremijs Aironss) ar trīs šāvieniem novāc no skatuves vietējo šerifu, pilsētas tēvi uzaicina divus algotus slepkavas, misteru Virdžilu "Dis...dis..." Koulu (Hariss) un viņa likumīgo pārstāvi Everetu "8-gauge" Hiksu (Vigo Mortensens), atrisināt šo mazo problēmu. Abi piekrīt ar nosacījumu, ka pilsēta pāriet viņu rokās, piesprauž sev pie krūtīm zeltītās zvaigznes un nekavējoties izvērš nelielu diskusiju ar pāris Aironsa sindikāta pārstāvjiem, kuri savā bezkaunībā cenšas nokārtot mazās vajadzības tieši pie bāra letes. Pēc tikšanās ar salona sanitāriem nav vairs arī nekādas vajadzības nokārtot lielās.

Var, protams, mēģināt uztvert "Apalūzu" kā kādas senas filmas atbalsis, taču būtībā šis ir pirmais vesterns par nimfomāniju, kuru es zinu, jo pilsētā ierodas dāma Elisona Frenča (Renē Zelvēgere) - un ja līdz tam filma šķita vienkārši nopietni-komiska a'la "In Bruges" garā, tad pēc tam tā jau sāk dzirkstīt ar asprātību kā Vecgada vakara šampanietis, gan dialogos, gan vispār. Harisam, kas mums te ir tāds intelektuālis rajonā starp Malkoviču un Īstvudu, fabula ir vienkārši teicami izdevusies, momenti, kuri parasti vesternos netiek skaidroti kaut kādas pašsaprotamības dēļ, te tiek izgaismoti ar elementāru racionalitāti, un sāc prātot, kā gan agrāk neviens par to nebija iedomājies.

- Zini, kāpēc tu esi mazliet vājāks nekā es vai brāļi Skeltoni?, saka Hariss Mortensenam. Tāpēc, ka tev ir jūtas.

- Bet tu taču mīli Eliju?

- Kāda starpība?. Mums pāris jūdzes priekšā atrodas Brags ar saviem puišiem, lūk, kas ir svarīgi. Es nevaru pieļaut, ka mans cietumnieks skraida apkārt savā vaļā.

Un tādā garā.

Filmas šifra galvenā atslēga, protams, atrodas Zelvēgeres uzsauktajā tostā: "Puiši, dziļī sirdī man gribētos domāt, ka jūs to visu darat nevis taisnības vārdā, bet gan manis dēļ! Prozit!". Ja tā padomā, tad tiešām.

in 2009 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino