last chance to turn around
un pēdējoreiz par requiem for the dream
es te vēlreiz pārlasu selbija "last exit to brooklyn", tā, bļaģ, ir skaidri un gaiši daudz krutāk uzrakstīta grāmata par to pašu selbija "RFTD". ar daudz es reāli domāju - REĀLI DAUDZ labāk, lai arī blokbasters ir maigi izsakoties par narkomāniem-pidarasiem
tomēr arī ir pilnīgi skaidrs, ar ko selbija naratīvs tā ir paķēris režisoru aronofski (a viņam arī ir vēl viena īsfilma pēc selbija motīviem)
da tikai pirms aronofska taču jau visu bija paspējuši izdarīt (es pats neesmu redzējis, būs kaut kā jāsaņemas)
a pats "last exit to brooklyn" ir uzrakstīts ar tik mežonīgu draivu, ka tāds ultrapornogrāfs rjū murakami izskatās pēc mazgadīga grafomāna no žurnāla "tīņu pasaule", a īrvinam velšam jāiet pakārties fantāzijas trūkuma dēļ.
te ir tā: desmit cilvēki sēž istabā pilnīgi apdolbījušies no "benija" un džina, pat lāgā pakustēties nevar, bet Notiek Seksuāla Orģija skatienu, domu un nolūku līmenī. tad pēkšņi dzīvoklī jeļe ieveļas saimnieces māsa ar sadauzītu seju, kas pēc piecām minūtēm dzemdēs bērnu, bet pārējiem ir tāds kaifs un tik laba kompānija, ka negribas to visu sabojāt, tāpēc viņu grūtnieci nekavējoties izmet ārā atpakaļ uz ielas naktī, lietū. tas tā, ieskatam.
