Yella (2007, Kristians Petcolds)
Tad, redz, kāds tu esi, ziemeļbriedi, tas ir, Berlīnes jaunā kinoskola! Nebiju gaidījis, ka tik spēcīgi! Un paši vācieši arī ir pilnīgā starā par ciniskā biznesa haizivju dziļo ūdeņu atmaskošanu savā neģēlībā, ļaunumā, pre-tī-gu-mā! Nē, zēni un meitenes, da es jums vienkārši pirmās pusstundas sižetu tūlīt izstāstīšu:
Tātad provinciālā grāmatvede Jella atradusi darbu lielpilsētā Hanoverā, dodas uz mājām atvadīties no vecākiem. Tur viņa satiek Veci A (tēvu), kas ilgi cenšas viņai iedot līdzi Naudu, Jella atsakās, taču viņš tomēr iebāž Naudas rullīti viņai kabatā. Pēc tam viņa satiek Veci B (bijušo vīru), kurš ved viņu uz vilcienu staciju, lai Jella brauktu uz Hanoveru. Vīrs ilgi runā par Naudu, kamēr pēkšņi pasaka "Es tevi mīlu!" un speciāli ielido no tilta upē, tipa, mirsim kopā Izrāpusies no upes, Jella ar vilcienu aizbrauc uz Hanoveru. Viesnīcā Vecis C (administrators) palūdz viņai iemaksāt Naudu depozītā. Jella iedod viņam Naudu, un dodas uz apsolīto darbavietu. Tur viņa sastopas ar Veci D (darbadevējs), kurš lūdz viņai atnest no sava kabineta Naudu. Jella atnes Naudu, taču izrādās, ka vakance nav pieejama, tāpēc nabaga provinciālā meitene dodas atpakaļ uz viesnīcu, kur sastop Veci E (biznesmenis). Vecis E saka, ka viņa varētu asistēt viņam rītdienas darījumā, kurā vajadzētu iegūt vismaz 35% Naudas...
Jūtat patieso draivu un neprātīgo saspensu? A to! Starp citu, sirdi plosošajā melodrāmā iz manekenu dzīves režisors Petcolds (tā nesauca vienu puiku Emīlā un Berlīnes zēnos?) savu vienīgo filmas dinamisko momentu, kur mašīna iegāžas upē, skatītājiem filmas beigās demonstrē vēlreiz. Uz bis! Lepns taču, lepns... Bet lepnība ir grēks, neskatoties uz panākumiem Berlīnes kinofestivālā.
in 2008 martcore says
treškonteiners! / klīnika / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd. / afigkino
