Domāju, ka man taču jums vajadzētu pastāstīt, kā te ir klājies pēdējās dienās. Nu tad - klausaties!

Māja Inglstrītā nav nemaz tik plaša, kā sākumā likās, nu bet pieaugot ienākumiem vienmēr taču pastāv iespēja paplašināt. Guļamistaba, virtuve, viesistaba, halle un kaut kāds čulāns, kurā es turu molbertu - kādreiz aizrāvos, tagad vairs tā nefascinē. Pagalmā ir neliela strūklaka un divi trauciņu ar kaķu barību, jo pie mums pagalmā mēdz dzīvoties kādi pieci kaķi un trīs suņi; pa nakti tie mēdz kaut kā arī ielīst mājā, šorīt vannasistabā atradu trīs gabalus ālējoties. Man ienākot, viņi paskatījās ar nevainīgām vijolīšu zilām acīm un klusītēm izdefilēja ārā. Taisīt uz ielas sastrēgumus un avārijas, ļoti iecienīta nodarbe. Vēl esmu pamanījis, ka kaķiem ļoti patīk skatīties uz Japānā nopirktajiem sudraba zvaniņiem pie ieejas durvīm.

Darbs man ir pateicīgs - es mēdzu haltūrēt dziedot kāzās. Pat nevar salīdzināt ar kādreizējo nakts dirnēšanu metro stacijās, šie laiki nu ir pagājuši. Kā teiktu Bukovskis, esmu jau aizmirsis parka soliņu. Tomēr saistībā ar samērā drūmo mentalitāti mans aģents ātri vien mani pārkvalicēja no kāzām uz bērēm, jo pēc manām laulību muzikajām performancē vienīgais, par ko spēja domāt laulātais pāris, bija stomatologs. Kapsētas - daudz atbilstošāka nodarbe. Darbs no rītiem, maksā ne pārāk - acīmredzot, glabā šeit vienus sīkstuļus no vecpilsēas, taču attieksme pret naudu man tāpat vienmēr ir bijusi visai ciniska, jo nama remonta vietā mēs ar Lūciju mēdzam ņemt taksi un doties līdz nāvei piedzerties kaut kur okeāna virzienā. Vakardien mēs atradām neparastu gotiskās mākslas galeriju, kurā nēģeris spēlēja saksofonu, bet makaroni po flotski un ledus kokteiļi bija par ievērojami zemākām cenām nekā citur. Tālāk - no bāra uz parku, no arka uz bāru... Kā iekāpu autobusā un nokļuvu mājās es neatceros, tomēr šorīt, kad pamodos,  istaba bija pilna ar netīriem pelnutraukiem, tukšām pudelēm un čipsu pakām. Uz grīdas mētājās saplēstas zeķubikses. Viesistabā bija iemitinājusies militāri maršējoša tarakānu banda, bet stūrī sēdēja vientuļš, žiperīgs un ļoti smirdīgs sesks. Pazvanīju, kur vajag, lai arī ceru, ka mani kaķi viņus visus eksterminēs. Ne par velti es viņus baroju.

Atnāca Bella ar Mortiju, it kā uzspēlēt volejbolu, bet kaut kāds lops ir nospēris bumbu, bez tam šaušalīgāko paģiru mocīts es pateic u Bellai, ka viņas krūtis tomēr ir iedvesmojošākas neka puķu pārdevējai no Inglstrītas viņējā gala un pēc tam divas stundas aizrautīgi vēroju, kā Mortijs cenšas sevi savaldīt un neiedot man pa purnu, lai arī nagi niezēja, ai, kā niezēja! Nosmējos bārdā, pateicu "Vecīt, don't be so monogamic!", paķēru Bellu un mēs aizbraucām ar autobusu uz Vecajiem Dīķiem sēdēt uz soliņa un barot vienīgo haizivi, kuru tur reiz nejauši atveda kopā ar toksiskajiem atkritumiem. Lai bēres iet ratā. Mirušajiem nekur nav jāsteidzas. Pie dīķa bija vēss. Paziņas nesatikām. Kad atgriezāmies mājās, Mortijs vēl nebija aizgājis. Viņš drūmi skatījās uz zivīm akvārijā un nebilda ne vārda. "Tu zini manu jaunāko hobiju", es jautāju Bellai, "Nāc, ieslēgsimies tualetē!".

Iztriekuši ārā no tualetes nolādēto sesku, mēs aizvērām durvis un es beidzot parādīju Bellai TO - jaunu elektrisko ģitāru ar vis kombi, kurš vispārējā bardaka rezultātā nebija spējis atrast sev vietu kādā citā mitekļa vietā. Es pagriezu pogu "volume", tad paņēmu rokās  šo elles instrumentu un ar vēsāko sejas izteiksmi sāku griezt vaļā kādu vecajiem Džona Lī Hūkera skaņdarbiem; Bella tikmēr sēdēja uz poda un šūpojās ar gurniem ritmā līdzi. Mēs bijām citā pasaulē. Aiz durvīm Mortijs mēģināja sajaukt sev kokteili, taču rokas trīcēja. Pastnieks atnesa avīzi un rēķinus. Aiz loga čivināja putni. Pagalmā kaķi skrāpēja visu, kas ir saskrāpējams. Zivis miegaini planēja savā Skumju un Pārdomu līcī. Sākās jauna diena. Sakiet, ko gribat, bet The Sims Complete Edition tomēr ir bezgala aizraujošs pasākums. 

Kas ir ņevjb., b/p, apriori, utt. KRUTĀKS???

Poll #12931 Duelz 5
Open to: All, results viewable to: All

number one

nunber two

number three

number four

tīkla kartes regulārajai mainīšanai ir kaut kas kopīgs ar printera kārtridžu mainīšanu, tikai ezoteriskāks raksturs
apmēram, боженька все лето сидел и думал: "ну когда же, когда же мне ипануть молнией по электроинсталяции марткорчега?"

ekslers savā blogā publicējis tabulu ar antivīrusa programmu pēdējiem testiem

oriģināls ir atrodams kaut kur šajā saitā
AVG un Avast, aha :)

zīmēšanas paraugstunda - video trubā, 3 min, iesaku

starp citu, patiešām ir cilvēki, kas vēl šobaltdien izmanto aizvēsturisko 7-zip arhivatoru
tādu ieraugot, RARs ar ACE pilnīgi apdirsās

Protams, ka šī filma ir ieskaitīta pie cult classics. Pat prātā nenāk, cik liela ažiotāža bija sacelta 70-o beigās, un cik daudz pretrunu tā izraisīja - franču kinokritikas guru Rodžers Eberts ierosināja vispār viņu nekad vairs nerādīt uz nekādiem ekrāniem. Labi, atmetīsim Zarki darba ētisko pusi. Šis ir piemērs, kad kino atkāpjas sociālā fenomena priekšā, jo diezin vai par "I Spit On Your Grave" var runāt no kaut kādām patīk/nepatīk, labi/slikti uzfilmēts (anyway - hujova, ko tur teikt). Ja runājam par fenomenu, kurš lauž mākslu ierobežojošās sienas, tad pārsteidzošā kārtā, izlaužot sienu mēs izrādāmies samērā piegružotā āra atejā. Bezjēdzīga un vēlreiz bezjēdzīga "stereotipu laušana", šokings dēļ šokinga. Ebertam, protams, bija taisnība. pametiet, lūdzu, pludmali.

in 2007 martcore says
treškonteiners! /  sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apmier. ņurd. / afigkino

Tiem, kas pazīst amerikāņu "ņedoindie" režisora Vesa Andersona prikolus, nekas gari un plaši nav jāstāsta - kā vienmēr ar pusmelniem jociņiem un spilgtiem personāžiem, nu, kaifs paskatīties vienkārši. Tiem, kas nepazīst, jāsāk pazīt.

in 2007 martcore says
treškonteiners! /  sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apmier. ņurd. / afigkino

dueļi afigenna krutie :)
jūtu, drīz lietotāji sāks taisīt jaunus žurnālus

/lepni/
pateicoties komjunitī par_velti šodien toties tikšu uz jauno kimkiduku bigskrīnā
arī par velti
pirmoreiz mūžā apmeklēšu festivālu "baltijas pērle"

tribīne raksta, ka pirmie 1000 ziedotāji, kas portālā ziedot.lv atvēlēs vismaz 25 latus Latvijas Basketbola veterānu sociālajam fondam un Uļjanas Semjonovas rehabilitācijai, kā veicināšanas balvu saņems 12 kailas Latvijas basketbola sieviešu izlases dalībnieces, tobiš kalendāru ar viņu kailfoto!!!

Nākamais solis - Znaroka podkāstu izlase "The Best Of Olegs 1984 - 1996: live and rarities"