black books ir vienīgais seriāls, kas liek man smieties līdz asarām nu vot tā ir normāla situācija, kad sērijas vidū es sēžu pielicis roku priekšā acīm, neko nezinu, neko neredzu bet novaldīties nav iespējams un rū vēl zviedz kā ķerta nu ko mums darīt ar tām "melnajām grāmatām"?
bet vispār sajūta, ka "man tik maz viss vajadzīgs", sāk patiešām arī darboties realitātē LJ izfigačīju lasāmo pamatprofilu, man viņš tāpat bija piegriezies, lasu tikai jaunizveidoto, ar pārdesmit futenes komūnām. palicis garlaicīgāk? nea. palicis daudz interesantāk.