ps
iztiksim bez vijeboniem
mans jaunais žurnāls atrodas šeit
es jūs nefrendošu tur, neatfrendojiet mani šeit (lai es varētu jūs palasīt), kaut kā tā

vopšem sapratu, ka nekādus čoinos šovus ar jums zamuķīt nevar, nekādas fleksiblitātes, nekā.
bļin
izmazgāju galvu, iešu ārā uz soliņa izžāvēt
fēns ir pridurku izgudrojums pridurkiem

visšokējošakais ir tas, ka savā tridcatņikā tu, izrādās, bučojies ar meitenēm, kurām jau sen ir bērni, reizēm kaut kādas savas ģimenes, savas dzīves, savi plāni, savas nostabilizējušās uzskatu sistēmas, kad viņas ar mani saņemas pabučoties, viņām vienīgais, kas interesē, cik man ir mīksti izmazgātie mati.

a es vot tā eju pa šoseju naktī, visapkārt kaut kādas dziestošas pilsētu ugunis un zināšanas par to, ka es tā arī iešu līdz nāvei, jo vienīgais, kas man patiesi ir svarīgs - kaut uz mirkli dzīvē kļut pa īstam laimīgam.

un ar to neviens negrib sasieties. visiem gribas, lai viss būtu skaidrs un uzreiz, a man viss ir neskaidrs un tālu, tikai pilsētu ugunis pa šosejas malām. mani nav par ko mīlēt gluži vienkārši, lai arī es pats ļoti mīlu citus cilvēkus.

velns lai parau, kāpēc jums negribas interesantāku dzīvi? jums taču tikai viena ir, un tā pati ne pārāk gara. ko jūs darat, lai tā tāda kļūtu? aizraujoša?

cik skaista ir "if i fell" bītlu dziesma no "a hard day's night"
mīļākā bītlu plate
bet tā dziesma ir kaut kas...kautkas...