es baigi domāju, kādēļ tas tā, kādēļ darbs ir jāskata tik atrauts no autora
teiksim, manis tik ļoti cienītais viktors oļegovičs p. sevi vienmēr distancē  no uzrakstītās grāmatas, bet  drīzāk jau tāpēc, ka  daudzi recenzenti un arīdzan lasītāji viņu vienmēr putro ar grāmatas varoni ( kā viņi iemanās tur vispār saskatīt varoni, ja grāmatas agri vai vēlu pārvēršas klasiskā filosofijas dialogā, kurā nav svarīgi, kam Sofokls uzdod jautājumu un kas uz to atbild, ja svarīga ir tikai pati apspriežamā ideja)

bet tajā pašā laikā - ir grūti iedomāties folkneru bez viņa sacerētās leģendas par sevi
vai hemingveju jūras krastā ar glāzīti rokā
vai nabokovu kā stencila portretu uz sienas - kā gan savādāk viņu var iedomāties?
harmsu, jūs varētu lasīt harmsu, nezinot par viņa smago dūri?!
astrīdas lindgrēnas smaidu
sorokinu, kura portrets ir laiks, tas ir tāds bezpersonisks portrets
utt

( komūna 'iztulko' )

pāries vēlēšanas, varēs sākt lasīt avīzes, apmeklēt portālu "delfi" un darīt citas tikpat apburošas lietas

starp citu, Juris Kaža uzdod/noformulē lielisku jautājumu (tēmā par seksualitātes publiskošanu), uz kuru oponenti nav spējīgi atbildēt tāpēc, ka mūsu valstī valda lopiskā demokrātija, nevis kaut kāds fašisms vai kas tur:

"Kas un pēc kādām kritērijām nosaka kuras savas patikas vai nepatikas drīkst publiski deklarēt? Vairākums? Baznīca (kura no viņām)? Tikumības ministrija (vai policija)? Gļavlits(reiz bija tāda PSRS cenzūras iestāde)? Kā, piemēram, NSS paredz regulēt publisko diskusiju telpu? Vai ir kāda šobrīd pastāvoša valsts vai politiskā iekārta, kas atbilst taviem/NSS uzskatiem par sabiedriskās diskusijas regulējumu? Irāna? Zimbabve? Baltkrievija? Mjanmāra (Birma, Kuba? Singapūra?"

http://blogiem.lv/blog/zizii/2006/07/27/1708.html

Болгарам не понятно: зачем Крамник ходит в туалет?

( mustsee. par yo-yo power. būs klāt pēc nedēļām divām. )

aprakstiet mani ar vienu īpašības vārdu, kas jums pirmais ienāk prātā
komenti neskrīnojas