izrādās, frendsterā ņūzus paraksta šādi:
"Your Friends at Friendster"
no lamuvārdiem šoreiz atturēšos.
nekāds Joy Division nestāv klāt Jankas dziesmai "Krestom I Nuļjom", gotus es šeit pat nepieminēšu - bērni. Galvenā fiška par Janku: ka viņa tik ļoti reflektē ar pasauli, ka man liekas, viņai pašai vairāk vispār neko nevajag izdomāt, viņa iznāk uz savas mājas lieveņa un notrīs: tad, redz, kā tas viss ir iekārtots! Un pārējā pasaule uzreiz pieraksta viņas dzeju un ieskaņo dziesmas, viņai nekas nav jādara. Kaut vai salīdzinot ar BG, kurš tomēr pēc manām domām raksta ļoti pārdomātus tekstus, Jankai viss ir acumirklī. Tipa, tik spontāna reakcija, ka, ja tu ienāktu viņas mājā un pateiktu "čau, kā tev iet", tu dzirdētu viņas dziesmu. šodien tikai par janku
Janka - Rižskaja pietiek šodien
janas dzimšansdienā es gribētu viņai novēlēt tikai to, ka lai viņa atgriežas šeit vienalga kā puķīte vai kā mākonītis vai kā upe vai ezers vai lai skatās uz mums no saules virsmas, bet lai ir kopā ar mums, piemēram, man būtu daudz vieglāk tā dzīvot, ja es zinātu, ka. tā. ir. dziesmā "domoj" Jankai ir tāds vārdu savienojums kā "ot holodnogo uma" apstākļu spiests, atkāpjos no koncepcijas
saldais ahujel! "Zini, kad 700 cilvēku vienlaicīgi smejas – turklāt smejas nevis tāpēc, ka viņiem ir smieklīgi, bet smejas tāpēc, ka atpazīst to, par ko ir runa – tādā brīdī katrs no viņiem saprot, ka nav vientuļš šajā pasaulē." |