Griša, Griša... da ko vēl var pateikt par veci, kurš 5 minūtes līdz beigām totāli bezcerīgā mačā aizved komandu pretī uzvarai? Šī varbūt pat nav vēl viņa zvaigžņu stunda, bet spēlē, kurā es biju pārliecināts, ka mūsējie nevis uzvarēs, bet nevarēs zaudēt, viņi tomēr uzvarēja.

Šādi mēs varam uzvarēt gandrīz dajebko. Zviedrus, šķiet,  nevarēsim. Pārējos - spokuhā..Beresņevs ir uz ilgu, ja viņu nenopirks tagad Krievijas līga. Intervija ar Jāni - visa turnīra krāšņums! Un  rādīt piedzērušos Marhilu &Vētru - visa turnīra lielākais sviests, uz kādu ir spējīga tikai LTV. Ļoti smieklīgi, aha.

Kā jaunie ir izauguši! Paskaties uz Spruktu - kādreiz cilvēkam, kas pamatoti tika uzskatīts par buldozeru, ir uzradies ātrums un ļoti sakarīgas rokas. Ar 100kg un šādā ātrumā var mierīgi rubīties NHLā. Kad pēdējais uzradīses, protams. Paskaties uz Edžu - pret čehiem viņš vēl pārsvarā rāpoja pa ledu, lai arī tā izrādījās laba taktika. Tagad - nezvērs. Mūsu nākotne kastē, jei bogu. Kā 6-o spēlētāju Beresņevs laiž Bērziņu un tas attaisnojas. Bērziņš ir labs pēc suņa.

Tagad būtu jāizdara pāris lietas. Pirmkārt, jāsaremontē tie aizsargu pāri. Par pāri Ozo-Atvars esmu dzirdējis treneru atsauksmes, ka viņi "viens otru saprotot". Laukumā ir skaidrs, ka viņi nesaprot neko. Superīgākais bija tad, kad pieslēdzās uzbrukumam Atvars, bet sargāja līniju Ozo. Lai arī tas vairs nav īpaši smieklīgi. Pārējie divi - puslīdz, bet nav īstais variants. Lai arī Reķis ir izaudzis. Jā, kur ir Kr.Rēdlihs? Travma? Otrkārt, ir obligāti jāizveido vairākuma maiņa. Ak, centra mums neviena vairs nav, izņemot Semu? Poh, taisīsim maiņu bez centra. Tas pats Bērziņš plus tehniskie - Tambijevs un Nedziivais. Hotja es peedeejam sagruziiju, vinsh ir piespeelju meistars. Nu ir, atziistu!.

Par pārējo - man bija dzelžaina pārliecība, ka vinnēs. Arī zināju, ka sabendēs nervus (tā ir mūsu jaunā firmas zīme). Visas spēles laikā nenoticēju tikai vienreiz - kad palika 2:4. Un tūlīt nolamāju sevi par pēdējo kretīnu. Un ticēju uzvarai, kad arī mūsējo noraidīja 7 min. līdz beigām. Bet tad, kad Pantiks sāka slidot no saviem vārtiem pāri zonai....redzēju, ka visi mūsējie ir tikpat pārliecināti. Es šo leģendāro spēli nosauktu par "Pārliecība Atmaksājas".