Kādas dažas dienas baudīju svētlaimi bez interneta, taču nu atkal šausmas un lifetimesuckers ir atapakaļ. Pozitīvā puse: varu raportēt, ka

1) Nupat kā noskatījos filmu The Beach. Lai arī aizvien neesmu Kaprio fans (bet viņam viena laba filma taču bija, par A.Rembo laikam?!), gabals tālu pārspēja gaidīto. Tāds klasisks tikai sākums un beigas, toties daudz visādu foršu pārsteigumu pārējos 90 filmas procentos. Shark+Gameboy+asins ceļš pa smiltīm atstāja pilnīgu augstākās kinopilotāžas sajūtu. Nevis kā vienkārši labs sinecitāts, bet smalks un gaumīgs joks.

Pārējais - kā šikā vinegretā. Paņemsim kaut vai fermerus (mani favorītpersonāži mūvijā). Viņu līdera beigu runa (ko vien vērts fakts, ka viņš pēkšņi sāka runāt skaidrā angļu valodā) un rīcība atsit Tarantīno un Montīpaitonu uzreiz, un vispār grūti noticēt, ka filma bez pilnīgi JEBKĀDA saspensa un atmosfēras var nebūt noir komēdija, bet NAV - rodas tikai tāda sirreāla sajūta (kā jau viss, kas salā darās)un atliek klakšķināt knābi un gaidīt, kas notiks tālāk. Jo ir sasodīti interesanti.

Tas laikam rodas no atteikšanās no klišejām - kam tad Kaprio īsti raka slaveno bedri ar uzsasinātajām bambusa nūjām?! Pirmajam kas iekritīs, kā tad. Un vēl tā stigšana melos un rezultātā atvālēšana "paralēlajā pasaulē" (ne jau tikai bīčā, bet arī tusiņā ar viesnīcā mirušo zelli, utt)... Tur viss nav tik vienkārši kā liekas.

Jāatzīst, ka šajā dienā notika divi momenti, kas pārsteidza ar savu sirrealitāti. Par abiem radās analoģisks iespaids: smadzenes atteicās to saprast, paliek tikai tāda dīvaina estētiska sajūta.

Galējība A
Galējība B

Pistec, pasaule aizgājusi kreizī?!
Btw: kā soulsīkā var atrast lietotāju pēc jūzerneima?!