Es negribēju, lai tā notiek, taču mans futbola klubs iekš TCM 2004 ir uzvarējis savā līgā jau otro gadu pēc kārtas, tobiš no C līgas pārcēlies jau uz otro. Situācija ir idiotiska. Naudas, par ko tīmu uzturēt man nav un diezvai būs, taču nāksies mēroties ar grandiem, kuriem ir vismaz 1mlj poundu budžets. Tikmēr manis paša audzinātie kiborgi (khm, jaunatne) rāda vidējo pirkstu un mūsu sarunas ir aptuveni sekojošas:
a - Es tavā bļadskajā klubā nespēlēšu!
b - Es iešu uz citu, labāku klubu, bet tu nekādu transfer fee nedabuusi, atmorozok!
c - Es slims esmu, lai te spēlētu?!
Un tādā garā. Par laimi tos nolādētos sūdabrāļus tur ilgie kontrakti (4-5 yrs) un man jau mati ceļas stāvus, kad ienāk prātā, ka viņi var arī kaut ko pastrādāt 2-jā līgā.