Palasījos Ennu Makeifriju. Fak, nav slikti.

Toties sestdien ar Alksni (viņš arī KosMo, viņš arī Kosamonavtovičs) Juglā kopā ar "Hattrick" biedriem bijām griezt vaļā futbolu. Konstatējām, ka vecums un sliktie ieradumi mums ir uzstādījuši diagnozi "centra aizsargs". Visumā monolīts tēls, jā.

Futbols beidzās kā faktiski jebkurš pasākums, kuru mēs ieceram kopīgi ar KosMo - vai tas būtu pusdienas pārtraukums darbā, vai futbols, vai sputņika palaišana orbītā... Vopšem brendijam atlaides, utt... Tāpēc jūtos nedaudz noguris no vīkenda. Bet ir lieliska iecere braukt ar laivām nākamajā, ja radio personāls atļaus. Ja neatļaus, braukšu ar savu laivu kā Dambis pagājšgad. Un makšķerēšu.

Ūps, no sīkā soula atvilkušās klasiskas un acij patīkamas lietas - pirmais Gang Of Four albums (ja ir vēlēšanās, lai jumts aizbrauc ar visu fundamentu, tad ir vērts paklausīties viņu bundzinieku, kurš cik noprotu varētu būt arī Džona lielākā autoritāte - Caps un KosMo sapratīs o čom ja).

Otrs ieraksts ir Blue Orchids izlase - viņi ierakstīja lielisku albumu 80-o sākumā, turpmākos 20 gadus parazitējot uz savas leģendaritātes un sadarbojoties ar Niko (to pašu no Velv.Und.). Raritāte. Ar mani notiek kaut kas nelabs, šķiet.

Nākamie rindā - Superchunk!