nu ja, bet es jau runāju par bērnu laukumu, kur uz kvadrātmetru ir pusotrs bērnelis. Saprot, realitātē tādu suņu-izskraidīties-vedēju un privātmāju īpašnieku ir varbūt labi ja trešdaļa, pārējiem ir darbs-pienākumi-mazs dzīvoklīc-blabla, un atliek laika tikai suni aizvest uz tuvāko parku, kur mudž no citiem suņiem/bērniem/velofaniem utml. Esi kādreiz bijis ziedoņdārzā ap deviņiem no rīta vai vakarā? Biezs! Un ja tādās situācijās (ko, protams, kroplā civilizācija pati radījusi utt.utjpr.) kādam uznāk mellie, tad jau pēc tam vienalga, vai viņs ir "mīļš sunīc, nekad agrāk nav kodis" vai nē. Manai radiniecei šitā sakoda šuneli beigtu, tāds pustraks un bezuzpurņains cilvēka draugs..tai pašā parkā.