atklātībai nevajag obligāti būt nepatīkamai. es neciešu cilvēkus, kas pieskrien klāt un nobļaujas - klausies, zini kas par figņu???!!!! un tad nu detalizēti izstāsta.. man patīk, ka atnāk un tad tā mierīgi, sāk ar "tu tikai nesatraukājies, joooo no katras bezizejas ir vismaz divas izejas vaiiiii viss kas notiek, notiek uz labu...unnnnnn... ehhh... nuuu..." un tad kaut kā pasaka tā, lai tas nav kā zibens spēriens no skaidrām debesīm.
un ir dažas lietas, par kurām mēs nepadomājam, ka Kādam nemaz nav tik svarīgi kaut ko dzirdēt, kā Mums pateikt. Es esmu atklāta, bet es esmu arī dikti cilvēkmīloša. Neviens nekad man nevarētu pārmest, ka kaut ko neesmu nedapateikusi.